Rīga, 14.jūl., LETA. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti ceturtdien atbalstīja Pašvaldību likumprojektu trešajam lasījumam, aģentūru LETA informēja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vecākā konsultante Kristīne Vītola.

Komisija atbalstīja likumprojekta virzīšanu izskatīšanai Saeimā, bet parlamenta prezidijam būs jālemj, kurā Saeimas sēdes darba kārtībā to iekļaut.

LETA jau vēstīja, ka 15.jūnijā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti pabeidza darbu pie Pašvaldību likumprojekta un atbalstīja tā virzīšanu skatīšanai parlamentā galīgajā lasījumā.

Deputāti vienojās, ka lēmumu par to, kad likumprojektu virzīt izskatīšanai Saeimā, pieņems līdz 11.jūlijam, jo vēl nepieciešams likumprojektu juridiski un redakcionāli pilnveidot.

Likumprojekta pārejas noteikumos deputāti atbalstīja divus deputāta Viktora Valaiņa (ZZS) priekšlikumus. Viens no tiem paredz, ka Ministru kabinetam līdz nākamā gada 1.februārim būs jāsagatavo valsts programma nomales efekta mazināšanai novadu pašvaldību teritorijās, tai skaitā paredzot kritērijus, kas izmantojami ārpus katra novada administratīvā centra izmantojamo valsts līdzfinansējumu infrastruktūras attīstībai, produktīvas komercdarbības atbalstam un prasmīga cilvēkkapitāla piesaistīšanai.

Savukārt otrs atbalstītais priekšlikums paredz, ka Ministru kabinetam līdz nākamā gada 1.februārim būs jāsagatavo valsts programma pašvaldību administratīvo centru atbalstam, paredzot finansēšanas avotus un finansēšanas kritērijus valstspilsētu un novadu pašvaldību administratīvo centru infrastruktūras attīstībai un līdzfinansējumu produktīvas komercdarbības piesaistīšanas atbalstam.

Plānots, ka Pašvaldību likums stāsies spēkā nākamā gada 1.janvārī.

Likums iecerēts, lai nodrošinātu demokrātisku, tiesisku, efektīvu, ilgtspējīgu, atklātu un sabiedrībai pieejamu pārvaldi katras pašvaldības teritorijā, kā arī līdzsvarotu pašvaldības pakalpojumu pieejamību.

Likuma projekts noteic pašvaldības darbības vispārīgos noteikumus un ekonomisko pamatu, pašvaldības kompetenci, pārvaldes institucionālo sistēmu, domes un tās izveidoto institūciju, domes priekšsēdētāja un izpilddirektora pilnvaras.

Tāpat paredzēts stiprināt sabiedrības iesaisti pašvaldības darbā, pašvaldību savstarpējo sadarbību, kā arī precīzāk regulēt pašvaldības attiecības ar valsts institūcijām.

Lai veicinātu iedzīvotāju iesaisti pašvaldību darbā un lēmumu pieņemšanā, kā viena no līdzdalības formām paredzēta iedzīvotāju padomju izveidošana. Tās plānotas kā kolektīvas konsultatīvas institūcijas, kuru uzdevums būs nodrošināt novada iedzīvotāju interešu pārstāvību pašvaldības domē. Plānots, ka pašvaldība iedzīvotāju iesaistei varēs izmantot līdzdalības budžetu, ko varēs izmantot sabiedrības ierosināto teritorijas attīstības projektu īstenošanai. Par finansējuma izlietojumu lems paši pašvaldības iedzīvotāji.

Likumprojekts paredz, ka turpmāk vienīgā pašvaldības saistošo noteikumu oficiālā publikācija būs oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Šāda kārtība nodrošinās vienkāršāku un ērtāku informācijas pieejamību plašākam sabiedrības lokam, kā arī pašvaldību darbības uzraudzības institūcijām, teikts likumprojekta anotācijā.

Patlaban pašvaldības var izvēlēties - saistošos noteikumus un paskaidrojuma rakstus publicēt oficiālajā izdevumā, vietējā laikrakstā vai bezmaksas pašvaldības izdevumā.