Pērn Daugavpilī samazinājies ārkārtas aizbildnības gadījumu skaits Ukrainas kara kontekstā
Rīga, 31.maijs, LETA. Pagājušajā gadā Daugavpilī samazinājies ārkārtas aizbildnības gadījumu skaits Ukrainas kara kontekstā, liecina pilsētas bāriņtiesas pārskats par 2024.gadu.
Pārskatā pausts, ka iestādes uzmanības centrā esot bijusi bērnu tiesību aizsardzība un ģimeniskas vides nodrošināšana ikvienam bērnam, kam tas nepieciešams. Bāriņtiesa esot sadarbojusies ar valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī nevalstiskajām organizācijām, lai sniegtu praktisku un juridisku palīdzību, tādējādi stiprinot sabiedrības sociālo drošību un atbalsta mehānismus.
Pērn aizgādības tiesības pilsētā tika pārtrauktas 64 vecākiem, bet 2023.gadā - 41 vecākam. Savukārt atjaunotas tās 15 vecākiem, bet 2023.gadā - tikai astoņiem.
Pagājušajā gadā bāriņtiesa konstatēja, ka 76 ģimenēs netiek nodrošināti pietiekami attīstības un audzināšanas apstākļi 180 bērniem, par ko tika informēts Sociālais dienests.
Kopumā 241 bērns bez vecāku gādības tika nodrošināts ar ģimenisku vidi - 71 bērns audžuģimenēs, 136 pie aizbildņiem, bet tikai 34 ievietoti institūcijās. 14 personas atzītas par adoptētajiem, adoptēti seši bērni.
Bāriņtiesas uzraudzībā 2024.gadā atradās 279 pilngadīgas personas ar ierobežotu rīcībspēju. 260 gadījumos tika iecelti aizgādņi, 233 no tiem bija radinieki, bet 27 gadījumos - nesaistītas personas, tostarp viens sociālais darbinieks.
Pagājušajā gadā palielinājies bāriņtiesas sniegto atzinumu skaits vispārējās jurisdikcijas tiesām strīdos par aizgādības un saskarsmes tiesību īstenošanu - no 21 atzinuma 2023.gadā līdz 35 pērn. Tāpat pieņemti 136 lēmumi par bērnu un personu ar ierobežotu rīcībspēju mantisko tiesību un interešu nodrošināšanu, bet 2023.gadā bija 118 šādi lēmumi.
Samazinājies ārkārtas aizbildnības gadījumu skaits Ukrainas kara kontekstā - no 136 lēmumiem 2023.gadā uz septiņiem 2024.gadā. Tāpat samazinājies nepilngadīgo ārzemnieku bez vecāku pavadības skaits, kuru intereses pārstāvēja bāriņtiesa - no 31 uz 13. Minētie bērni ieradās Latvijā no Baltkrievijas, izvairoties no robežkontroles un pieprasot patvērumu. Viņu izcelsmes valstis bija Afganistāna, Pakistāna, Maroka, Kongo, Somālija, Kamerūna.
Saskaņā ar tiesas spriedumiem tika nodrošinātas 50 tikšanās bērniem un vecākiem īpaši aprīkotās telpās, sadarbojoties ar nodibinājumu "Sociālā atbalsta un izglītības fonds" un Latgales ģimeņu atbalsta centru "Daugavpils".
Bāriņtiesa turpināja sniegt iedzīvotājiem bezmaksas palīdzību pieteikumu sagatavošanā adopcijai, rīcībspējas ierobežošanai un uzturlīdzekļu pieprasīšanai. Tā uzturēja sadarbību ar Tieslietu un Labklājības ministrijām, ārvalstu sociālajiem dienestiem un tiesām, kā arī ar nevalstiskām organizācijām, tostarp "Plecs", "Pusaudžu resursu centrs", Latvijas Sarkano Krustu un SOS bērnu ciematiem.
- Publicēta: 31.05.2025 08:20
- Gaļina Kudrjavceva, LETA
- © Bez aģentūras LETA rakstiskas piekrišanas aizliegts šīs ziņas tekstu jebkādā veidā un apjomā pārpublicēt vai citādi izmantot masu saziņas līdzekļos vai interneta vietnēs. Pārkāpumu gadījumos tiesvedība norit atbilstoši Latvijas likumiem.
Komentārs redaktoram
Pērn Daugavpilī samazinājies ārkārtas aizbildnības gadījumu skaits Ukrainas kara kontekstā