Rīga, 8.marts, LETA. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šodien faktiski pabeidza darbu pie likumprojekta, kas noteiks referendumu ierosināšanas un norises kārtību.

Likumprojekta "Vietējo pašvaldību referendumu likums" trešajam lasījumam bija iesniegti 43 priekšlikumi, no kuriem daļa bija redakcionāli precizējumi.

Plašākās diskusijas bija par Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšlikumu, kas paredzēja, ka no parakstu apliecinātāju loka izslēdz zvērinātus notārus, jo CVK ieskatā viņu pakalpojumi ir dārgi un ne visur ir pieejami. Pret šo priekšlikumu iebilda gan Tieslietu ministrija, gan Zvērinātu notāru padome, uzsverot, ka notāriem ir noteikts pienākums apliecināt parakstus. Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektors Gatis Litvins atgādināja, ka jau kopš 2018.gada notāri nodrošina attālinātu paraksta apliecināšanu, tādēļ pakalpojums ir plaši pieejams.

CVK, Saeimas Juridiskais birojs un Zvērinātu notāru padome vienojās precizēt likumprojekta normu un par to lemt rītdienas, 9.marta, komisijas sēdē.

Deputāti šodien vienojās, ka Ministru kabinetam līdz šā gada 1.jūlijam jāiesniedz Saeimā likumprojekts par grozījumiem Vēlētāju reģistra likumā, kas nepieciešami, lai nodrošinātu vēlētāju reģistra darbību pašvaldības referendumā.

Pārejas noteikumos plānots, ka Vietējo pašvaldību referendumu likums varētu stāties spēkā 2024.gada 1.janvārī. Vietējo pašvaldību referendumu likums vēl trešajā lasījumā jāpieņem Saeimai.

Kā vēstīts, Vietējo pašvaldību referendumu likumprojektā paredzēts noteikt jautājumus, par kuriem var ierosināt un rīkot vietējās pašvaldības referendumu, tā finansēšanas avotu, kā arī kārtību, kādā ierosināms un rīkojams referendums un paziņojami rezultāti. Paredzēts, ka pašvaldības referendumu organizēs attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisija un nepieciešamības gadījumā savu atbalstu sniegs Centrālā vēlēšanu komisija.

Plānots, ka referendumu varēs rosināt par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un domes lēmumu, ar kuru pašvaldība ierosinājusi publiskas ēkas būvniecību.

Paredzēts arī, ka pašvaldības referendumu varēs ierosināt par domes atlaišanu. Šādu referendumu nevarēs rosināt vienu gadu pēc jaunās domes sanākšanas un vienu gadu pirms domes pilnvaru termiņa beigām.

Referendumu par domes atlaišanu varēs ierosināt ne mazāk kā 30% no balsotāju skaita, kuri pēdējās domes vēlēšanās vēlēšanu dienā bija iekļauti attiecīgās pašvaldības vēlēšanu iecirkņu vēlētāju sarakstos, savukārt par pārējiem jautājumiem Rīgā vajadzēs vismaz 10%, bet pārējās pašvaldībās - vismaz 15% balsotāju parakstu.

Likumā plāno noteikt, ka pašvaldības referendums par domes atlaišanu uzskatāms par notikušu un jautājums par domes atlaišanu - par atbalstītu, ja par to nobalso vairākums balsotāju un vismaz divas trešdaļas no pēdējās domes vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita.

Ja pašvaldības referendumā tiek pieņemts lēmums atlaist domi, tad atlaistās domes deputāti turpina pildīt savus pienākumus, līdz Saeima ar likumu ieceļ pagaidu administrāciju. Saeimai, ieceļot pagaidu administrāciju, vienlaikus būs jānosaka, kādā termiņā jānotiek jaunām domes vēlēšanām, tomēr būtībā jaunas vēlēšanas būs jāsarīko divu mēnešu laikā no dienas, kad stājies spēkā likums par pagaidu administrācijas iecelšanu. Pagaidu administrācija varēs pildīt likumos domei paredzētās funkcijas līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāks jaunievēlētā dome.

Turpretī, ja pašvaldības referendumā par domes atlaišanu dome netiek atlaista, tad referendumu par to pašu jautājumu atkārtoti var ierosināt ne agrāk kā gadu pēc referenduma rezultātu publiskas paziņošanas dienas.

Tāpat iecerēts, ka pašvaldības referendumu varēs rosināt arī pati pašvaldības dome, ja tam piekritīs vismaz divas trešdaļas domes deputātu. Tas dos iespēju pašvaldībai noskaidrot iedzīvotāju viedokli par konkrētu jautājumu. Pašvaldības dome nevarēs rīkot referendumu par domes atlaišanu.

Jaunā likuma projekts nosaka, ka tiesības ierosināt pašvaldības referendumu būs 18 gadus sasniegušam un vēlētāju reģistrā reģistrētam Latvijas pilsonim un Eiropas Savienības pilsonim.

Lai varētu rosināt kāda jautājuma izskatīšanu pašvaldībā, iedzīvotājiem būs jāparakstās par referenduma ierosināšanu. Plānots, ka to varēs darīt klātienē vai elektroniski portālā "www.latvija.lv".

Balsot referendumā varēs klātienē attiecīgajā pašvaldības vēlēšanu iecirknī, izmantojot tiešsaistes vēlētāju reģistru, un elektroniski, izmantojot Centrālās vēlēšanu komisijas balsošanas sistēmu. Iesniedzot attiecīgu iesniegumu, balsot varēs arī balsotāja atrašanās vietā, ja vēlētājs veselības stāvokļa vai citu iemeslu dēļ nevar ierasties iecirknī. Pašvaldības referendumā plānota arī iepriekšēja balsošana. Paredzēts, ka elektroniski nevarēs balsot par pašvaldības domes atlaišanu.

Likuma projekts paredz, ka pašvaldības referendumu varēs rīkot vienlaikus ar Saeimas, Eiropas Parlamenta vai domes vēlēšanām, kā arī vienlaikus ar tautas nobalsošanu. Paredzēts, ka balsošana referendumā notiek no pulksten septiņiem rītā līdz astoņiem vakarā.

Pašvaldību referendumu likums nepieciešams, lai nodrošinātu iespēju iedzīvotājiem piedalīties jautājumu lemšanā pašvaldībās un ietekmēt domes darbu vietējo iedzīvotāju interesēs, iepriekš norādījuši likumprojekta autori Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

Patlaban pēc pašvaldības iedzīvotāju, domes vai tās priekšsēdētāja iniciatīvas konsultatīvos nolūkos var organizēt publisku apspriešanu par pašvaldības administratīvās teritorijas robežu grozīšanu, kā arī par pašvaldības attīstības programmu un teritorijas plānojumu.