Rīga, 21.janv., LETA. Preiļu novada deputāti iebilst pret Veselības ministrijas (VM) priekšlikumu pazemināt SIA "Preiļu slimnīca" līmeni un pārtraukt dzemdniecības pakalpojumu, aģentūru LETA informēja pašvaldības Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Anete Urka.

VM ziņojuma projektā "Par veselības aprūpes sistēmas reformu" norādīts, ka "Preiļu slimnīca" piedāvātie pakalpojumi un nākotnes prognozes liek uzņēmumu no otrā līmeņa pazemināt uz pirmo, kas nozīmē, ka slimnīcā praktiski neparedz stacionāro plānveida veselības aprūpi.

Šonedēļ Preiļu novada domē deputāti tikās ar SIA "Preiļu slimnīca" valdi, lai analizētu VM ziņojuma projektu. Tikšanās galvenais mērķis bija analizēt SIA "Preiļu slimnīca" iespējas realizēt ziņojumā noteiktās prasības, ejot uz slimnīcas trešo līmeni, iekļaujoties slimnīcu sadarbības teritorijā vai izvēloties citu uzņēmuma attīstības scenāriju.

SIA "Preiļu slimnīca" valde iezīmēja vairākas jomas uzņēmuma darbībā, kas nopietni jāpilnveido, lai būtu pamats runāt par slimnīcas pāriešanu trešajā slimnīcu līmenī.

Viens no veidiem, kā "Preiļu slimnīca" var saglabāt stacionāra veselības aprūpes nodaļas, ir vairākām reģiona slimnīcām veidot sadarbības teritoriju. Šādā gadījumā ar līgumu tiktu apvienota Daugavpils, Krāslavas un Preiļu slimnīcu darbība. Lai arī publiski šī ir izskanējusi kā vienīgā iespēja, tajā ir daudz neskaidrību, uzsver slimnīcas valdes locekļi.

Viņi uzskata, ka sadarbības nerisinās ievērojamo ārstu trūkumu, speciālistu novecošanos, kas ir viens no nopietnākajiem argumentiem, ko izmanto VM, norādot uz to, ka uzņēmums neatbilsti vēlamajam trešajam slimnīcu līmenim. VM norādījusi, ka gadījumā, ja šāds sadarbības projekts izdotos, tas būtu vērtējams kā pilotprojekts. Veidojot sadarbības teritoriju, vadošo lomu ieņem SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca". SIA "Preiļu slimnīca" valdes priekšsēdētāja Skaidrīte Žukova nav pārliecināta, vai tas nedraud ar Preiļu novada centrālās veselības aprūpes iestādes kļūšanu par "Daugavpils reģionālās slimnīcas" filiāli. Tāda sadarbības līguma slēgšana, kurā sīki atrunātas visas nianses, pašlaik tiek izskatīta kā viens no variantiem. To apstiprināja visi domes deputāti.

Nākamais iespējamais risinājums ir "Preiļu slimnīca" nodrošināt trūkstošās štata vienības un pilnveidot materiāli tehnisko nodrošinājumu, kā arī izveidot Preiļos stabilu un funkcionējošu ķirurģijas nodaļu, kas ļautu sasniegt trešā līmeņa slimnīcas rādītājus. VM gan norādījusi, ka arī trešā līmeņa slimnīcās Latvijā dzemdību nodaļas valstiskā līmenī netiks atbalstītas. Tas paredz, ka finansēta dzemdniecības pakalpojumu sniegšana tiks pakāpeniski pārtraukta, pret ko iebilst lielākā daļa Preiļu novada domes deputātu. Sapulces laikā šis variants tika noņemts no tālākas analīzes. 

Tāpat netiek izskatīts trešais variants, kas paredz SIA "Preiļu slimnīca" līmeņa pazemināšanu uz pirmo līmeni. Tas būtībā nozīmētu, ka tiek saglabāta pamatā tikai ambulatori sniegtā pakalpojumu daļa.

Vēl pastāv iespēja izstrādāt alternatīvu SIA "Preiļu slimnīca" attīstības scenāriju, piedāvājot par prioritārajām izvirzīt veselības aprūpes nozares, kas jau ilgstoši Preiļos nodrošinātas augstā kvalitātē. Lai realizētu šo scenāriju, uzņēmumam būtu nepieciešams piesaistīt papildu speciālistus, kas spētu identificēt vērtīgākos uzņēmuma sniegtos pakalpojumus, uzlabotu to kvalitāti, spētu radīt vērtīgu un pieprasītu maksas pakalpojumu portfeli, norāda slimnīcas valde.

Lai pieņemtu galīgo lēmumu par virzienu, kurā uzņēmumam doties, šodien "Preiļu slimnīca" tiksies ar abiem kapitāldaļu turētājiem gan Preiļu novada domes visiem deputātiem, gan ar mazākuma akcionāru SIA "CLP".

Pirms tiek pilnībā izanalizēta esošā uzņēmuma situācija, apzināti SIA "Preiļu slimnīca" resursi, noskaidrots, kādi ir definētie VM nākotnes mērķi attiecībā uz plānoto slimnīcu līmeņošanu, nedrīkstam pieņemt pārsteidzīgus lēmumus un vieglprātīgi, balstoties uz pirmo sajūtu, pieņemt izšķirīgus lēmumus par SIA "Preiļu slimnīca" nākotni, uzsver deputāti.

"Preiļu slimnīcas" valde uzsver, ka VM plānotā slimnīcu līmeņošana attiecas tikai uz slimnīcas stacionāra pakalpojumiem un pārsvarā neietekmēs uzņēmumā sniegtos ambulatoros pakalpojumus, proti, poliklīniku un diagnostikas pakalpojumus jeb izmeklējumiem.

Kā vēstīts, pagājušā gada nogalē slimnīcas ir saņēmušas VM veidotās darba grupas konceptuālā ziņojuma projektu "Par veselības aprūpes sistēmas reformu", kas vērtē stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu profilu kritēriju piemērošanu katram slimnīcu līmenim. Darba grupas uzdevums bija turpināt 2020.gadā sākto darbu pie slimnīcu sniegto veselības aprūpes pakalpojumu vērtēšanas.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, SIA "Preiļu slimnīca" apgrozījums 2020.gadā bija 4 024 033 eiro, peļņa - 321 648 eiro. Preiļu novada domei pieder 74,14% uzņēmuma kapitāldaļu, SIA "CLP" - 25,86% kapitāldaļu.