Rīga, 3.jūn., LETA. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien nolēma virzīt otrajam un galīgajam lasījumam Saeimā grozījumus Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā (SEZ), kas paredz, ka turpmāk Rēzeknes SEZ komersantiem nosaukumā nebūs jāiekļauj vārdus "Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas".

Grozījumi likumā tiek skatīti steidzamības kārtā.

Par grozījumu virzību uz otro lasījumu nobalsoja visi 10 sēdē esošie komisijas deputāti.

Neatkarīgā deputāte Viktorija Pleškāne aicināja izslēgt likuma pantu, kas paredz, ka Rēzeknes SEZ tiek izveidota no likuma spēkā stāšanās dienas un pastāv līdz 2035.gada 31.decembrim.

Savukārt Rēzeknes SEZ pārvaldniece Maija Meirāne aicināja nebalsot par šo priekšlikumu, jo tas vēl ir jāizrunā ar vairākām institūcijām, bet otrdien skatītās izmaiņas skar tikai rosinājumu, ka Rēzeknes SEZ komersantiem nebūs jāiekļauj vārdus "Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas".

Par Pleškānes priekšlikumu balsoja četri deputāti, bet seši atturējās, tādējādi priekšlikums netika atbalstīts.

Grozījumus likumā sagatavojuši Saeimas Latgales apakškomisijas deputāti.

Lai veiktu komercdarbību, Rēzeknes SEZ ieguldītājiem jābūt reģistrētiem komercreģistrā. Papildus Uzņēmumu reģistram iesniedzams noraksts no likumā norādītā līguma par ieguldījumiem komercdarbības veikšanai Rēzeknes SEZ teritorijā. Tāpat likums nosaka, ka reģistrējamā Rēzeknes SEZ komersanta nosaukumā papildus iekļaujami vārdi "Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas".

Likumprojekta anotācijā teikts, ka šā brīža situāciju komersanti raksturo kā tādu, kas rada papildu administratīvo slogu, uzsverot, ka nosaukuma maiņa rada papildu šķēršļus. Piemēram, komersants ražošanas sertifikāta iegūšanai patērē vidēji līdz diviem gadiem, taču gadījumā, kad komercdarbību komersants vēlas īstenot SEZ, tā nosaukuma maiņas prasību ievērošana rada apstākļus, kad sertifikācija ir jāveic atkārtoti, kas nozīmē liekus izdevumus un resursus, skaidro deputāti.

Latgales apakškomisijas deputāti klāsta, ka, veicot komersanta nosaukuma maiņu, var tikt pazaudēti esošie klienti, jo komersantam, darbojoties vairāk nekā divdesmit gadus ar esošo nosaukumu, ir iegūta atpazīstamība.

Latvijā ir trīs SEZ, kurām to izveidošanas, pārvaldības un izmantošanas kārtību nosaka īpašs likums. Tostarp Latgales SEZ likums, kas Saeimā pieņemts 2016.gadā, neparedz šādu prasību par komersanta nosaukuma maiņu un tā reģistrēšanu Uzņēmumu reģistrā, teikts likumprojekta anotācijā. Likumprojekts ir izstrādāts, lai atvieglotu komersantam SEZ statusa iegūšanu, novēršot liekus birokrātiskos šķēršļus, skaidro deputāti.

Ar Rēzeknes SEZ komercsabiedrības statusu 2023.gada beigās darbojās 22 komercsabiedrības, liecina pašvaldības publiskotā informācija.