Rīga, 17.dec., LETA. Papildinot šāgada jūlijā iesniegto zaļā kursa tiesību aktu paketi, Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar politikas norādēm, kā panākt taisnīgu un iekļaujošu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti, aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Ierosinātajā Eiropas Savienības (ES) Padomes ieteikumā ir izklāstīti konkrēti norādījumi, kas palīdzēs dalībvalstīm izstrādāt un īstenot politikas paketes, kas nodrošina taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti, visaptveroši pievēršoties attiecīgajiem nodarbinātības un sociālajiem aspektiem, kas saistīti ar pārkārtošanos.

Priekšlikums īpaši akcentē to iedzīvotāju un mājsaimniecību vajadzības, kuras ir sevišķi atkarīgas no fosilā kurināmā un ko zaļā pārkārtošanās varētu skart visvairāk, un tas aicina dalībvalstis optimāli izmantot publisko un privāto finansējumu un cieši sadarboties ar sociālajiem partneriem.

Taisnīgums un solidaritāte ir Eiropas zaļā kursa pamatprincipi. Pēc EK paustā, zaļās pārkārtošanās sekmīgā īstenošanā svarīgi būs tādi politikas pasākumi, kas atbalsta cilvēkus un sekmē viņu aktīvu līdzdalību. Ieviešot pareizos pasākumus un pareizās rīcībpolitikas, zaļā pārkārtošanās līdz 2030.gadam varētu radīt vienu miljonu papildu darbvietu, bet līdz 2050.gadam - divus miljonus darbvietu.

EK uzsvēra, ka vienlaikus jānodrošina, ka neviens netiek atstāts malā un ka ES un tās dalībvalstis turpina uzlabot savas spējas prognozēt pārmaiņas un mērķtiecīgi atbalstīt tos reģionus, nozares, darbiniekus un mājsaimniecības, kas saskarsies ar problēmām nākotnē.

Lai pilnībā apgūtu zaļās pārkārtošanās sniegto potenciālu nodarbinātības un sociālajā jomā, ir svarīgi izmantot visus pieejamos rīkus un ES, valstu, reģionālā un vietējā līmenī ieviest pareizo politiku. Piektdien ierosinātais priekšlikums mudina dalībvalstis veikt konkrētajiem apstākļiem pielāgotus pasākumus un darbības.

Priekšlikumi paredz īstenot pasākumus, kas veicina kvalitatīvu nodarbinātību un atvieglo darbvietu maiņu. Tā var būt pielāgotas palīdzības sniegšana darba meklēšanā un darbvietu izveides veicināšana, kā arī finansējuma un tirgu piekļūstamības atvieglošana mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, jo īpaši tiem uzņēmumiem, kas sekmē klimata un vides mērķu sasniegšanu.

Tāpat būtu ieviešami pasākumi, kas veicina vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai izglītībai un apmācībai. Tā var būt aktuālas informācijas izstrāde par nepieciešamajām prasmēm darba tirgū, kvalitatīvas un iekļaujošas izglītības un apmācības nodrošināšana tādu prasmju un kompetenču jomā, kurām ir svarīga nozīme zaļās pārkārtošanās procesā, un pieaugušo līdzdalības palielināšana mūžizglītībā.

Nepieciešams īstenot pasākumus, kas atbalsta nodokļu atvieglojumu un sociālās aizsardzības sistēmas. Priekšlikums aicina dalībvalstis izvērtēt un vajadzības gadījumā pielāgot šīs sistēmas tā, lai pārvietotu nodokļu slogu no darbaspēka uz citiem avotiem, kas veicina klimata un vides mērķu sasniegšanu.

Būtu jāīsteno arī pasākumi, kas veicina piekļuvi cenas ziņā pieejamiem pamatpakalpojumiem. Dalībvalstis tiek aicinātas arī turpmāk izmantot publisko un privāto finansiālo atbalstu investēšanai atjaunojamos energoresursos, mobilitātes problēmu risināšanā un ar aprites ekonomiku saistīto izmaksu samazināšanā.

Paredzēts arī īstenot pasākumus politikas pasākumu koordinēšanai atbilstoši visas ekonomikas pieejai un aktīvai sociālo partneru, pilsoniskās sabiedrības, reģionālo un vietējo iestāžu un citu ieinteresēto personu iesaistei. Lai uzlabotu sociālās politikas un darba tirgus politikas mērķu izvirzīšanu, svarīgi ir arī pasākumi, kas vēl vairāk stiprina pierādījumu bāzi un uzlabo definīciju un metodiku konsekvenci.

Dalībvalstīm ir iespēja izmantot visdažādāko ES un cita veida finansējumu, lai īstenotu pasākumus, kas ļaus nodrošināt taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti. Ierosinātais Sociālais klimata fonds ar 72,2 miljardu eiro budžetu īpaši atbalstīs tās mazaizsargātās mājsaimniecības, transporta lietotājus un mikrouzņēmumus, kurus skars emisiju tirdzniecības ieviešana autotransportā izmantojamai degvielai un ēkās izmantojamam kurināmajam. Tas tiks finansēts ar ieņēmumiem no emisijas kvotu tirdzniecības.

Instrumentā "Next Generation EU" ir pieejams ES finansējums arī no Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma un Eiropas Sociālā fonda "Plus", kas ir galvenais ES instruments ieguldīšanai cilvēkos un kura budžets 2021. līdz 2027.gadā ir 99,3 miljardi eiro.

Ievērojama daļa reformu un investīciju dalībvalstu atveseļošanas un noturības plānos, kas tiek finansēti no Atveseļošanas un noturības mehānisma, tiks novirzīta sociālajai politikai, īpaši veicinot taisnīgu zaļo pārkārtošanos, piemēram, zaļo darbvietu radīšanu un zaļo prasmju attīstību.

2019.gadā aizsāktajā Eiropas zaļajā kursā ir izklāstīta ES stratēģija par to, kā kļūt par pirmo klimatneitrālo kontinentu un pārveidot ES par ilgtspējīgu, taisnīgāku un plaukstošāku sabiedrību, kura ņem vērā planētas sniegtās iespējas. Nepieciešamība pēc taisnīgas pārkārtošanās ir neatņemama zaļā kursa daļa ar uzsvaru uz to, ka nevienu iedzīvotāju un nevienu apgabalu nedrīkst atstāt bez ievērības.

Tas atbilst 2015.gadā pieņemtajam Parīzes nolīgumam, Eiropadomes Stratēģiskajai programmai 2019. līdz 2024.gadam un kopš 2021.gada jūlija spēkā esošajam Eiropas Klimata aktam. Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plāns papildina un atbalsta zaļo un digitālo pārkārtošanos virzienā uz spēcīgu sociālo Eiropu, jo īpaši ar trim ES pamatmērķiem, kas izvirzīti nodarbinātības, prasmju un sociālās iekļautības jomā un kurus ES līderi apstiprināja 2021.gada maijā un jūnijā.

2021.gada jūlijā EK pieņēma paketi "Gatavi mērķrādītājam 55%", kas ES ļaus izpildīt saistošo 2030.gada klimata mērķrādītāju, proti, ceļā uz klimatneitralitāti līdz 2050.gadam siltumnīcefekta gāzu neto emisijas samazināt vismaz par 55%. Tajā paredzēts arī Sociālais klimata fonds, kura mērķis ir atvēlēt 72,2 miljardus eiro tam, lai novērstu autotransporta un ēku emisijas kvotu tirdzniecības ietekmi uz mazaizsargātām mājsaimniecībām, mikrouzņēmumiem un transporta lietotājiem, un tas tiks finansēts ar jaunās emisiju tirdzniecības sistēmas ieņēmumiem.

EK, pieņemot minēto paketi, nāca klajā ar priekšlikumu ES Padomes ieteikumam līdz 2021.gada beigām sniegt dalībvalstīm turpmākus norādījumus, kā vislabāk risināt zaļās pārkārtošanās sociālos un nodarbinātības aspektus.