Rīga, 8.marts, LETA. Parakstu vākšanas tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētajiem grozījumiem Likumā par ostām nodrošināšanai varētu būt nepieciešami 828 952 eiro, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) veiktais aprēķins.

Kā aģentūru LETA informēja CVK pārstāve Laura Krastiņa, finansējuma pieprasījums nosūtīts Ministru kabinetam un Finanšu ministrijai, aicinot steidzami lemt par finansējuma piešķiršanu, jo parakstu vākšana sāksies jau 10.martā un ilgs līdz 8.aprīlim.

No kopējās prasītās summas 557 450 eiro nepieciešami vēlēšanu komisiju locekļu, parakstu vācēju un līgumdarbinieku atalgojumam, 140 000 eiro - preču un pakalpojumu iegādei, un 131 502 eiro veido darba devēja sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

No atalgojumam paredzētā finansējuma 48 730 eiro paredzēts izlietot 43 pašvaldību vēlēšanu komisiju atalgojumam, bet 361 596 eiro - parakstu vācēju algošanai. Parakstu vācējiem noteiktā darba stundas tarifa likme plānota seši eiro pirms nodokļu nomaksas, savukārt par parakstītāju datu ievadi pārbaudes nodrošināšanai - 0,16 eiro par vienas personas datu ievadīšanu.

Savukārt finansējums precēm un pakalpojumiem nepieciešams, lai segtu parakstu vākšanas lapu un informatīvo materiālu izgatavošanu, nodrošinātu uzziņu tālruņa pakalpojumu, sakaru un pasta pakalpojumus, transporta izdevumus, lai organizētu parakstīšanos vēlētāju atrašanās vietā vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties parakstu vākšanas vietā, kā arī individuālās aizsardzības līdzekļiem Covid-19 pandēmijas apstākļos.

Parakstu vākšanai nepieciešamais finansējums aprēķināts, ņemot vērā 2020.gada parakstu vākšanas pieredzi. Parakstu vākšanas faktiskie izdevumi tiks precizēti pēc parakstu vākšanas beigām, kad no pašvaldībām tiks saņemtas atskaites par faktiskajiem izdevumiem.

Likums "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" nosaka, ka parakstu vākšanas vietas iekārtojamas ar tādu aprēķinu, lai uz 10 000 vēlētāju katrā pašvaldību būtu vismaz viena parakstu vākšanas vieta. 2020.gadā notikušajā parakstu vākšanā bija 358 parakstu vākšanas vietas Latvijā un 41 parakstu vākšanas vieta ārvalstīs.

Kā ziņots, parakstīšanās tiek sākta, jo pēc Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un citu opozīcijas deputātu pieprasījuma Valsts prezidents Egils Levits atbilstoši Satversmē noteiktajām opozīcijas tiesībām apturēja likuma publicēšanu.

CVK norāda, ka ir svarīgi ņemt vērā, ka parakstu vākšana notiks, lai tautas nobalsošanā varētu lemt par šī likuma atcelšanu. Ja vēlētāji atbalsta likuma pieņemšanu un spēkā stāšanos, tad parakstu vākšanā nav jāpiedalās. Savukārt, ja vēlētājs atbalsta tautas nobalsošanas rīkošanu par šo jautājumu, tad parakstīties jādodas.

Parakstīties par apturētā likuma nodošanu tautas nobalsošanai varēs klātienē, parakstu vākšanas vietās Latvijā un ārvalstīs. Parakstīšanās vietas būs jānosaka valstspilsētu un novadu domēm, un katrā pašvaldībā tās iekārtojamas ar tādu aprēķinu, lai uz 10 000 vēlētāju būtu vismaz viena parakstu vākšanas vieta, norāda CVK.

Iespēja parakstīties jānodrošina ne mazāk kā četras stundas dienā, arī sestdienās, svētdienās un svētku dienās, skaidro Krastiņa. Ārvalstīs parakstu vākšanas vietas iekārtojamas Latvijas vēstniecībās, ģenerālkonsulātos un konsulātos. Iespēju piedalīties parakstu vākšanā jānodrošina arī karavīriem un zemessargiem starptautisko operāciju rajonos.

CVK pārstāve iepriekš pavēstīja, ka vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevarēs ierasties parakstu vākšanas vietā, bet vēlēsies piedalīties parakstu vākšanā, tiks nodrošināta iespēja pieteikties parakstu vākšanai savā atrašanās vietā. Parakstu vākšana vēlētāju atrašanās vietās notiks pēdējā parakstu vākšanas dienā, 8.aprīlī. Piedalīties parakstu vākšanā varēs arī vēlētāji ieslodzījuma vietās.

Tiesības piedalīties parakstu vākšanā ir Latvijas pilsoņiem no 18 gadu vecuma. Lai piedalītos parakstu vākšanā, jāuzrāda derīgs personu apliecinošs dokuments - Latvijas pilsoņa pase vai Latvijas pilsoņa apliecība (eID karte).

Pēc parakstu vākšanas beigām CVK apkopos saņemto parakstu skaitu un parakstu vākšanas rezultātu paziņos Valsts prezidentam un publicēs tos izdevumā "Latvijas Vēstnesis", skaidro CVK.

Ja parakstu vākšanā tautas nobalsošanas ierosinājumu būs parakstījusi ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo Latvijas pilsoņu skaita jeb 154 868 vēlētāji, CVK trīs dienu laikā būs jāizsludina tautas nobalsošana, kurai būs jānotiek ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc izsludināšanas.

Satversme paredz, ka tautas nobalsošana par apturētu likumu tomēr nenotiek, ja Saeima par to vēlreiz balso un ja par tā pieņemšanu ir ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no visiem deputātiem.

Tāpat apturēts likums tiks publicēts un stāsies spēkā, ja parakstu vākšanā tautas nobalsošanas ierosinājumu atbalstīs mazāk nekā viena desmitā daļa vēlētāju.

Satversmē noteikts, ka Valsts prezidentam likuma publicēšana ir jāaptur, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu, un šādā kārtībā apturēts likums nododams tautas nobalsošanai, ja to pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju.

Kā ziņots, Valsts prezidents Egils Levits pēc 36 Saeimas deputātu pieprasījuma apturēja ostu likuma grozījumu publicēšanu, dodot iespēju mēģināt par šo jautājumu sarīkot referendumu.

Prezidenta birojs skaidro, ka Satversme uzliekot Valsts prezidentam pienākumu konkrētajā situācijā apturēt likuma publicēšanu. "Ja šāda prasība ienākusi, Valsts prezidents nevar neapturēt vai to noraidīt, pat ja nepiekrīt tai - tās ir Saeimas mazākumam piešķirtas konstitucionālās tiesības. Valsts prezidents respektē šīs Satversmē paredzētās Saeimas opozīcijas tiesības un rīkojas atbilstoši tam pienākumam, ko Valsts prezidentam uzliek Satversmes 72.pants," teikts Valsts prezidenta kancelejas paziņojumā.

36 deputāti no vairākām opozīcijas partijām pieprasījuši likumu apturēšanu pēc ZZS Saeimas deputātu iniciatīvas.

Opozīcijas deputāti uzskata, ka pieņemtie grozījumi par ostām tika pamatoti ar politisku saukli par nepieciešamību veikt "vienkāršu ostu pārvaldības reformu", uzskatot, ka Rīgas un Ventspils ostu pārvalžu kā atvasinātu publisko tiesību personu pārveidošana par valsts kapitālsabiedrībām "ir formāls un pienācīgas apspriešanas Saeimā necienīgs jautājums".

Jau vēstīts, ka pēc ilgām un plašām debatēm Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Likumā par ostām, kas nosaka Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modeļa maiņu. Likumā noteikts, ka Rīgas un Ventspils ostas tiktu pārveidotas par kapitālsabiedrībām.