Rīga, 20.maijs, LETA. Šodien un rīt, 21.maijā, plānota neformālā Eiropas Savienības (ES) ministru, kas atbildīgi par kohēzijas politiku, teritoriālo kohēziju un pilsētu attīstības jautājumiem, sanāksme, kurā tiks spriests par teritoriālo pieeju attīstībai, teikts šodien valdības skatītajā informatīvajā ziņojumā.

Sanāksmē plānots diskutēt par kopīgiem politiku jautājumiem, īpaši izceļot teritoriālo pieeju un par teritoriālās dimensijas stiprināšanu ES, nacionālajās un reģionālajās politikās.

Lai veicinātu ministru diskusiju, sanāksmē ES Reģionu komiteja iepazīstinās ar atzinumu "Kohēzijas politika kā nozīmīgs ES mērķu un reformu sasniegšanas dzinējspēks: kā turpināt izmantot uz sniegumu balstīto kohēzijas politikas pieeju, vienlaikus respektējot decentralizāciju, partnerību un daudzlīmeņu pārvaldību"

Reģionu komitejas atzinumā uzsvērta kohēzijas politikas efektivitāte, kā arī tās būtiskā ietekme uz ES reģionu sociālekonomisko attīstību, it īpaši uz mazāk attīstītiem reģioniem.

Atzinumā norādīts, ka kohēzijas politikas budžeta apguves līmenis katra plānošanas perioda beigās vidēji ir sasniedzis gandrīz 100%. Tādēļ komiteja iebilst pret apgalvojumiem par kohēzijas politikai piešķirto apropriāciju vāju izlietojumu.

Atzinumā uzsvērts, ka atbilstoši aktīvas subsidiaritātes principam ir svarīgi saglabāt reģionālās programmas. Teritoriālā pieeja dod iespēju labāk apzināt katra reģiona problēmas, vajadzības, iespējas un mērķus.

Ja katrai valstij būs tikai viena programma, tā neizbēgami tiks izstrādāta tālu no katra reģiona vajadzībām un līdz ar to arī no Eiropas iedzīvotāju vajadzībām.

Uzlabojumi Kohēzijas politikā vēl esot iespējami, tostarp attiecībā uz procedūru racionalizāciju un vienkāršošanu, lai pārvaldības iestādēm dotu elastību, kas tām vajadzīga politikas ietekmes un efektivitātes uzlabošanas nolūkā.

Ministri sanāksmē tiks aicināti izteikties par Polijas prezidentūras sagatavotajiem jautājumiem kā nodrošināt, lai ES nozaru politikas būtu teritoriāli jutīgas. Ņemot vērā pašreizējās problēmas, ar kurām saskaras ES, kāda veida teritorijām ir jāpievērš īpaša uzmanība to izaicinājumu dēļ, ar kuriem tās saskaras.

Tiks arī runāts, vai esošie mehānismi un platformas ir pietiekamas, lai nodrošinātu teritoriālo pieeju, vai ir nepieciešami jauni instrumenti, piemēram, stratēģijas, īstenošanas mehānismi, procedūras.

Latvijas nostājā norādīts, ka reģionālās politikas un nozaru politiku koordinācija ir būtiska reģionālās politikas pasākumu efektivitātes nodrošināšanai. Lai arī Latvijā pašlaik ir izveidoti atsevišķi mehānismi, kopumā šīs koordinācijas nodrošināšana ir izaicinājums.

Latvijas ieskatā turpmākajā ES daudzgadu budžetā īpaša uzmanība jāpievērš dalībvalstīm, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju.

Ir nepieciešami ilgtermiņa pasākumi pēc 2027.gada un nepieciešams piešķirt papildus ES līdzekļus papildus standarta kohēzijas politikas ietvaram ES austrumu pierobežas reģioniem, kā arī kompensēt samazinātos valsts budžetus attīstībai palielināto aizsardzības izdevumu dēļ.

Sanāksmē plānots pieņemt kopīgu ministru deklarāciju, kas aicinās Eiropas Komisiju nodrošināt, lai ES stratēģiskajā, tiesiskajā un finanšu ietvarā laikposmam pēc 2027.gada, kā arī pašreizējās politikas darbībās, jo īpaši jaunajā pilsētu politikas programmā, būtu iekļauta teritoriālā dimensija un tā efektīvi palīdzētu risināt problēmas un kopīgās ES prioritātes.