Rīga, 7.janv., LETA. Polijas galvaspilsētā Varšavā no piektdienas līdz svētdienai norisināsies Konferences par Eiropas nākotni trešā sesija Eiropas Savienības (ES) pilsoņu paneļdiskusijā par klimata pārmaiņām, vides un veselības jautājumiem, liecina Eiropas Parlamenta sniegtā informācija. 

Varšavas Eiropas Koledžas kopā ar partneriem organizētajā pasākumā pulcēsies 200 Eiropas Savienības (ES) pilsoņu, kuri kopā ar ekspertiem izstrādās ieteikumus turpmākai Eiropas attīstībai paneļdiskusijā aplūkotajos jautājumos.

Pasākums notiks, ievērojot visus Polijā spēkā esošos epidemioloģiskās drošības pasākums, tādējādi paneļdiskusijā klātienē varēs piedalīties tikai vakcināciju pret Covid-19 pabeiguši dalībnieki, bet pārējiem būs iespēja piedalīties attālināti. 

Paneļdiskusijā par klimata pārmaiņām, vidi un veselību galvenā uzmanība tiek pievērsta jautājumiem par klimata pārmaiņu ietekmi, vides problēmām un veselību, kā arī tiek runāts par ES mērķiem un stratēģijām lauksaimniecības, transporta un mobilitātes, enerģētikas sektoros, pāreju uz sabiedrību bez ogļskābās gāzes izmešiem, pētniecību, veselības aprūpes sistēmām, veselības krīžu risinājumiem, novēršanu un veselīgu dzīvesveidu. Tāpat tiek aplūkota programmas "Horizon Europe" misijas, kuru mērķis ir risināt tādas problēmas kā saslimstība ar vēzi, pielāgošanās klimata pārmaiņām, okeānu aizsardzība, videi draudzīgākas pilsētas, veselīga augsne un pārtika.

Iepriekš šajā paneļdiskusijā jau notikušas divas sesijas.

Pirmā no trim diskusijām šajā paneļdiskusiju ciklā notika 1.-3.oktobrī Eiropas Parlamenta (EP) ēkā Strasbūrā.

Paneļdiskusijas dalībniekus uzrunāja septiņi eksperti: Eiropas Koledžas viesprofesors Jaroslavs Pjetrass, Eiropas Vides politikas institūta izpilddirektore Selīna Šarveriā, Lēvenas Katoļu universitātes klimatoloģijas profesors Žans Paskāls van Īpersels, Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes Pirmās darba grupas līdzpriekšsēdētāja Valērija Masona-Delmote, Kirī institūta skaitļošanas biologs Hosē Fernandess, Romas Svētās sirds katoļu universitātes profesors Valters Rikjardi un Eiropas Māsu asociāciju federācijas prezidente Elizabete Edamsa.

Sesijas laikā dalībnieki 12-14 cilvēku grupās diskutēja savā starpā, bet pēc tam piedalījās kopīgā diskusijā.

Diskusiju rezultātā tika izstrādātas apmēram 75 turpmākā darba jomas piecos virzienos.

Darba virziens par dzīvesveida uzlabošanu ietver jautājumus par veselīgu dzīvesveidu un izglītību par vidi, savukārt darba virziens "Mūsu vides un mūsu veselības aizsardzība" ietver jautājumus par dabīgu veselīgu vidi, bioloģiskās dažādības aizsardzību un drošu un veselīgu pārtiku. Trešajā darba virzienā "Mūsu ekonomikas un patēriņa virziena maiņa" ietvertas jomas par godīgiem produktiem, vienlīdzīgu pieeju un taisnīgu patēriņu, kā arī par pārprodukcijas un pārlieku liela patēriņa regulējumu, bet trešā darba joma šajā virzienā ir atkritumu samazināšana. Ceturtais virziens ir saistīts ar ceļu uz ilgtspējīgu sabiedrību, kas ietver jautājumus par videi draudzīgu transportu, atbalstu pārmaiņām un atjaunīgo enerģiju. Kā piektais virziens diskusijā tika izkristalizētas "Rūpes par visiem", kas ietver labāku izpratni par veselību, vienlīdzīgu pieeju veselības pakalpojumiem visiem un veselības aprūpes uzlabošanu.

Otrā sesija šajā paneļdiskusijā notika tiešsaistē 19.-21.novembrī. Šajā sesijā dalībnieki diskutēja 15 apakšgrupās pa 12-14 dalībniekiem, darba grupās kādā no pieciem iepriekš izkristalizētajiem darba virzieniem, kā arī kopīgā diskusijā.

Sesijas laikā, uzklausot ekspertu ieteikumus un savstarpēji diskutējot, tika izstrādāta virkne orientieru, balstoties uz kuriem, trešajā sesijā tiks izstrādātas rekomendācijas.

Covid-19 uzliesmojuma dēļ uz nenoteiktu laiku atlikta 14.-16.janvārī Nīderlandes pilsētā Māstrihtā plānotā pēdējā sesija paneļdiskusijā par ES vietu pasaulē un migrāciju.

25.-27. februārī Īrijā notiks iepriekš atliktā Konferences par Eiropas nākotni trešā sesija ES pilsoņu paneļdiskusijā par spēcīgāku ekonomiku, sociālo taisnīgumu, darbavietām, izglītību, kultūru, sportu un digitālo transformāciju.

Pagaidām vienīgā no četrām paneļdiskusijām, kurā ir beidzies darbs pie ieteikumu izstrādes ir par Eiropas demokrātijas, vērtību, tiesību, likuma varas un drošības jautājumiem. Dalībnieki šajā paneļdiskusijā izstrādājuši 39 rekomendācijas, kuras tiks iesniegtas izskatīšanai konferences plenārsēdē.

Konferences par Eiropas nākotni laikā izveidotas četras paneļdiskusijas, kurās katrā paredzētas trīs sesijas. Paneļdiskusijās piedalās 200 pēc nejaušības principa atlasīti pilsoņi no visām 27 bloka dalībvalstīm. Trešdaļa no katras paneļdiskusijas dalībniekiem ir jaunieši vecumā no 16 līdz 25 gadiem.

Eiropas pilsoņu paneļdiskusijas ir EP, ES Padomes un Eiropas Komisijas (EK) organizētās konferences pamatā. Paneļdiskusiju apspriedēs tiks ņemts vērā daudzvalodu digitālajā platformā sniegtais devums un ieteikumi, kas izriet no valstu pilsoņu paneļdiskusijām un pasākumiem, kuri tika organizēti visās dalībvalstīs.

Konference par Eiropas nākotni ir ES institūciju - ES Padomes, EP un EK - iniciatīva, lai uzklausītu iedzīvotājus un veidotu Eiropas nākotni labāku. Konference tika atklāta 9.maijā, Eiropas dienā.

Līdz šim vairāk nekā 236 800 eiropiešu ir iesaistījušies konferences laikā notiekošajos pasākumos, apspriežot un izvirzot idejas, piedaloties un organizējot pasākumus. Konferences par Eiropas nākotni tēmas ir klimata pārmaiņas un vide, veselība, spēcīgāka ekonomika, sociālais taisnīgums un nodarbinātība, ES pasaulē, vērtības un tiesības, tiesiskums, drošība, digitālā pārveide, Eiropas demokrātija, migrācija, izglītība, kultūra, jaunatne un sports.