Rīga, 30.janv., LETA. Rīgas mērs Vilnis Ķirsis šodien sasaucis Civilās aizsardzības komisijas sēdi, lai apzinātu pašvaldības dienestu un kapitālsabiedrību gatavību Baltijas valstu sinhronizācijai ar Eiropas elektrotīkliem, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļā.

Rīgas domes Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvalde komisijai ziņos par gatavību un rīcības plānu gadījumā, ja sinhronizācijas procesā rastos kādi sarežģījumi.

Komisijas sēde sāksies plkst.9, un tā būs slēgta. Pēc sēdes, ap plkst.10.30, pie domes sēžu zāles notiks preses brīfings, kurā piedalīsies Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis (JV), Rīgas domes Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes priekšnieks Gints Reinsons, Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāra vietniece Līga Rozentāle un AS "Augstsprieguma tīkls" valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

8.februārī Baltijas valstis atvienosies no Krievijas energosistēmas un pievienosies kopējam Eiropas energotīklam, kas pēc ģenerācijas ir trīs reizes lielāka par Krievijas energosistēmu. Šis ir vērienīgākais energoneatkarības un reģiona drošības projekts, ko kopīgi īsteno Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori - Latvijas (AS "Augstsprieguma tīkls"), Igaunijas un Lietuvas. Baltijas valstis ir gatavas pievienoties Eiropas energosistēmai, projektā ieguldot lielu darbu 15 gadu garumā, lai pievienošanās noritētu sekmīgi, nodrošinot stabilu elektroapgādes sistēmas darbību.

Pieslēgšanās process Eiropas energosistēmai tiks sākts 8.februārī un ilgs līdz 9.februārim. Februāris ir piemērots pārslēgšanās laiks, jo reģionā ir augstāka elektroenerģijas ražošana. Februārī ir arī ir mazāka iespējamība īpaši nelabvēlīgiem laikapstākļiem. Šobrīd spēkā esošais Krievijas apvienotās energosistēmas jeb tā dēvētā BRELL loka līgums beigs darbību 7.februārī.

Šajā procesā elektroapgādes traucējumus pilnībā izslēgt nav iespējams, jo sinhronizācija saistīta ar tehniski sarežģītu procesu. Elektroapgādes traucējumi ir iespējami jebkuros apstākļos. Tos var izraisīt gan ārēja ietekme, piemēram, vētras, gan tehnoloģiski traucējumi Latvijas vai kaimiņvalstu pārvades sistēmās. Elektroapgādes traucējumu iespējamība sinhronizācijas dēļ nav būtiski augstāka kā ikdienā, piemēram, nelabvēlīgu laikapstākļu radīto postījumu dēļ.