Rīga, 30.okt., LETA. Cēsu novadā, īstenojot "Cēsis - Latvijas kultūras galvaspilsēta 2025" programmu, nākamgad katru mēnesi būs viens līdz trīs Latvijas mēroga kultūras pasākumi, aģentūru LETA informēja pašvaldības Komunikācijas un klientu servisa pārvaldes vadītājs Aleksandrs Abramovs.

Cēsu novada pašvaldība bija sagatavojusi programmas pieteikumu dalībai Eiropas Savienības iniciatīvā "Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027.gadā", taču šo titulu neieguva. Pašvaldība sagatavoto kultūras programmu apņēmās īstenot 2025.gadā, pasludinot Cēsis par Latvijas kultūras galvaspilsētu.

Abramovs skaidro, ka tas būs pasākumu kopums visa gada garumā ar vadmotīvu - "Kultūra galvās, pilīs, sētās".

"Cēsis 2025" programma radīta, lai spēcinātu vietējos kultūras darbiniekus, izceltu viņu varēšanu un arī jaunā gaismā ieraudzītu gan esošās, gan potenciālās kultūrvietas - dabā, skvērā, pagalmā, sētā, rūpnīcā. Plānots, ka katru mēnesi būs viens līdz trīs Latvijas mēroga, īpaši šim gadam veltīti pasākumi, kā arī vairāki vietējas nozīmes pasākumi, skaidro pašvaldības pārstāvis.

Kultūras gada atklāšana notiks 2025.gada 18.janvārī koncertzālē "Cēsis", kur izskanēs atklāšanas koncerts ar Ludviga Van Bēthovena "Missa Solemnis", pēc kura Vienības laukumā būs diskotēka un Ģikšos danču nakts. Tāpat pilsētvidē plānots izvietot apjomīgu instalāciju, kurai būs sabiedrības iesaistes un informatīva funkcija.

Tradicionāli pasākumiem bagātāka būs gada siltā sezona - pilsētas un apvienību svētki, īpašs multimediāls mākslas lieluzvedums "Māls", Riharda Vāgnera opera "Parsifāls", Elīnas Garančas koncerts, "Art Walk", kulinārie festivāli, starptautisks čellistu konkurss, dzejas dienas un literārās kafejnīcas, Latvijas audēju svētki, mākslas izstādes, ielu mākslas festivāls "Cēsis Mooove" un daudzi citi dažādi kultūras pasākumi.

Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks un "Cēsis 2025" darba grupas vadītājs Atis Egliņš-Eglītis (JV) informē, ka pie 2025.gada notikumiem kultūras darbinieki aktīvi sāka strādāt pirms vairākiem gadiem, un tam jau ir taustāmi rezultāti, proti, Piebalga iekļauta Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, sadarbībā ar Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolu notika pirmais starptautiskais čellistu konkurss, kas piesaista talantus Latvijai. Tāpat iekustināta kapsētu kultūra, kas ir ne tikai pētniecības, bet arī izglītības stāsts par notikumiem un cilvēkiem novadā. "Strādājam arī ar Nacionālo enciklopēdiju, lai veidotu Cēsu novada šķirkļus. Vairāki citu jomu procesi notiek arī pašlaik, kam, ticu, būs nospiedums kultūras dzīvē Latvijā", uzsver Egliņš-Eglītis.

Lai izceltu to, ka kultūra ir daļa no cilvēku ikdienas dzīves, gada laikā norise būs balstīta piecos tematiskajos blokos - demokrātija, izglītība, vide, atjaunotne un Cēsu novada izcilības. Kāds no šiem atslēgas vārdiem dominēs katrā notikumā. Programma veidota, lai tā būtu iespējami starpdisciplionāra - sākot no koncertiem, izstādēm, konkursiem, beidzot ar unikāliem sporta un konferenču piedāvājumiem.

Demokrātijas tēma tiks izcelta sarunu festivālā "Lampa", kā arī vairākās plānotajās konferencēs. Organizējot literatūras, dzejnieku un citus līdzīgus pasākumus, tiks uzsvērta spēcīgā izglītības vide novadā.

Cēsu novads ir apņēmies kļūt par bioreģionu, tāpēc izcels arī vides un klimata lielo nozīmi, piedāvājot dažādas ekskursijas un izglītojoši semināri, kas saistīti ar ilgtspējīgu dzīvi un saimniekošanu. Veselības jeb atjaunotnes pīlāram īpaša nozīme ir pēcpandēmijas gados un projekts "Arts On Prescription" tam ir izcils piemērs. Sports, protams, arī būs neatņemama veselības pīlāra sastāvdaļa. Cēsu novads ir daudzu Latvijas dižgaru dzimšanas un arī dzīvesvieta - tos īpaši izcelsim veidojot "dižgaru puķu dobes" un apstādījumus, kas būs veltīti kādai Cēsu izcilībai.

Egliņš-Eglītis norāda, ka darbs pie programmas turpinās un arī turpināsies visa 2025.gada garumā - ir iezīmēti kopīgi notikumi ar nacionāla līmeņa kultūras organizācijām, vairākām vēstniecībām Latvijā, kā arī skaidri projekti ar starptautiskiem sadarbības partneriem - piemēram, Tartu, kas šogad ir Eiropas kultūras galvaspilsēta un vairākām novada sadarbības pilsētām.

Cēsis dibinātas 1206.gadā, tā ir trešā vecākā pilsēta Latvijā un Latvijas karoga dzimtene.