Rīga, 15.marts, LETA. Biedrībā "Rīgas metropole" esošajās pašvaldībās oficiāli uzņemto bēgļu skaits līdz šodienai pārsniedz 1200 personas, aģentūru LETA informēja biedrības komunikācijas speciāliste Inese Ozoliņa.

Astoņās Pierīgas pašvaldībās patvērumu atraduši vairāk nekā 400 bēgļi no Ukrainas, savukārt Rīgā - ap 850 bēgļu.

Pašvaldību vadītāji norāda, ka, redzot notikumu attīstību, bēgļu skaits tuvāko divu nedēļu laikā tikai palielināsies. Vienlaikus pašvaldības turpina uzrunāt savus iedzīvotājus, kuri uzņēmuši savās mājās ukraiņu radiniekus, paziņas un draugus, aicinot informēt par uzņemtajām personām un tās reģistrēt.

"Rīgas metropolē" ir Rīgas, Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu un Siguldas pašvaldības.

"Mēs kā pašvaldības esam aktīvi partneri valstij stratēģiskās vadības sanāksmēs, kuru mērķis ir valstiskā līmenī nodrošināt vienotu sadarbību Ukrainas kara bēgļu uzņemšanas procesā starp ministrijām, tās pakļautības institūcijām, pašvaldībām un iestādēm," norāda Ādažu mērs "Rīgas metropoles" līdzpriekšsēdētājs Māris Sprindžuks (LRA).

Viņš uzsver, ka efektīvāku rezultātu būtu iespējams panākt, valstij centralizējot tikai bēgļu reģistrēšanas jautājumus, bet decentralizējot pašvaldībām citus pakalpojumus bēgļiem, piemēram izmitināšanas, izglītības, sociālos un nodarbinātības pakalpojumus. 

Pašlaik "klibojot" koordinācija, jo, līdzīgi kā Covid-19 krīzē, valsts grib koordinēt visu un nest to, ko nevar pacelt, kas rada haosu, norādīja Sprindžuks.

Viņaprāt, šodien lielāko daļu paveic privātais sektors un pašvaldības ar to strādā bez komandām "no augšas". 

Jāļauj pašvaldībām pašām lemt un rīkoties, savukārt valstij jādomā par finansiālo atbalstu pakalpojumu sniedzējiem pašvaldībās un privātajā sektorā, īpaši, ja situācijas ieilgs, uzskata Sprindžuks.

Katrā pašvaldībā esot savi atbalsta mehānismi operatīvai rīcībai, pašvaldības būtībā esot pirmais palīdzības punkts, atrodot vietu pārnakšņošanai pirmajam laikam, pārtikai, medicīniskajai palīdzībai, apģērbam, pirmās nepieciešamības precēm un citām lietām.

To visu pašvaldības sedz par saviem līdzekļiem vai, piesaistot iedzīvotāju un vietējos uzņēmējus. Atsevišķas Pierīgas pašvaldības esot radušas iespēju sniegt savu atbalstu tiem novadu iedzīvotājiem, kuri palīdzēs Ukrainas bēgļu ģimenēm, piemēram, būtiski samazinot nekustamā īpašuma nodokli īpašumiem, kuros Ukrainas civiliedzīvotāji tiks izmitināti, vai nodrošinot iespēju reģionālajā transportā pārvietoties bez maksas.

Patiesais uzņemto bēgļu skaits esot daudz lielāks, jo ne par visiem iedzīvotāji ziņo pašvaldībai, bet izvēlas valsts vienoto reģistru. 

Pašvaldības norāda, ka Pierīgā galvenā problēma ir brīva dzīvojamā fonda trūkums, kas šobrīd ļoti apgrūtina ar mājokļu nodrošināšanu. Šāda palīdzība galvenokārt tiek sniegta ar vietējo iedzīvotāju un uzņēmēju starpniecību, tādēļ ir akūta nepieciešamība valstij rast iespēju vismaz daļēji segt izdevumus iedzīvotājiem, kuri privātā kārtā ir gatavi savā namā uzņemt ukraiņu ģimenes.

Otrs virziens, kurā jāmeklē risinājumi, ir vietu trūkums pirmsskolās un skolās, jo Pierīgā izglītības iestādes jau līdz šim bija pārslogotas un tām ir ļoti ierobežota kapacitāte uzņemt papildu bērnus, norādīja politiķis. Pašvaldību priekšrocība ir tieši integrētā pieejā, atrodot katram bēglim piemērotu risinājumu, viņš piebilda.

Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība "Rīgas metropole" apvieno Rīgu un teritoriju ap to. Tās kodolu veido Rīga un astoņi Pierīgas novadi - Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu un Siguldas novada pašvaldības.