Rīga, 6.apr., LETA. Bauskas novadā šogad plānots sākt "Rail Baltica" būvdarbus, bet apvedceļam veikt tikai izpētes aktualizāciju.

Patlaban notiek iepirkums par Bauskas apvedceļa izpētes aktualizāciju, līgumu plānots noslēgt gada otrajā pusē, bet izpētes pabeigšanas termiņš būs 2024.gada rudens. Izbūvēt Bauskas apvedceļu plānots līdz 2030.gadam, aģentūru LETA informēja VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) pārstāve Anna Kononova. Projektam ir veikti finanšu un ekonomiskie aprēķini, kas tiks iesniegti Ministru kabinetā, kas lems par to, vai Bauskas apvedceļa būvniecība tiks realizēta kā nākamais publiskās un privātās partnerības projekts.

Bauskas novads ir pirmais, kurā notiks "Rail Baltica" būvniecības darbi ārpus Rīgas, aģentūrai LETA sacīja "Eiropas dzelzceļa līniju" pārstāve Linda Pastare. Pašlaik norit būvatļauju sagatavošana un nekustamo īpašumu atsavināšanas process. Tomēr darbu sākuma datumus vēl nav iespējams nosaukt, jo nav vēl beidzies iepirkums. Vasaras sākumā plānota līguma parakstīšana ar iepirkumā izvēlēto būvnieku. Darbi sāksies gada otrajā pusē ar infrastruktūras apkopes punkta būvdarbiem, ko izmantos kā būvniecības loģistikas bāzi. Šai bāzei izbūvēs saslēgumu ar jau esošo dzelzceļa līniju. Pēc tam sāksies tiltu pār Mēmeli un Iecavu būvniecība. "Rail Baltica" būvniecību plānots pabeigt 2030.gadā.

Zemgales Attīstības padomes (ZAP) politiķi kārtējā sēdē Bauskā pārrunāja ceļu stāvokli un šogad plānotos remontdarbus. Līdz pavasara šķīdoņa beigām autotransporta kustības intensitāti uz pašvaldības ceļiem var regulēt vien ar atbilstošu ceļa zīmju izvietošanu, kas no atbildīgajiem dienestiem prasa ātru un saskaņotu rīcību. Lai to nodrošinātu, LVC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis katrā samilzušā situācijā aicināja vērsties pie Zemgales reģionālās nodaļas vadītāja Jura Derevjanko, aģentūra LETA uzzināja Zemgales plānošanas reģionā.

Kopumā finanšu resursu trūkuma dēļ būtisks vietējo autoceļu stāvokļa uzlabojums arī šogad Zemgalē neesot sagaidāms. Šogad Bauskas novadā  LVC plāno atjaunot asfaltbetona segumu pavisam uz 17,34 kilometriem ceļa.

LVC informē, ka Bauskas novadā periodiskā seguma atjaunošana iecerēta uz reģionālā autoceļa Jelgava-Iecava no krustojuma ar vietējo autoceļu Zālīte-Akmenscūciņas-Staļģene līdz Iecavai no 24,80. līdz 30,54. kilometram, tas ir, 5,74 kilometrus garš posms. Arī uz vietējā autoceļa Bauska-Mežotne-Bērzu skola no Bauskas līdz Mežotnei 10,3 kilometru garumā atjaunos asfaltbetona segumu. Asfaltbetona seguma atjaunošana paredzēta 1,3 kilometru garā posmā uz vietējā autoceļa Ozolaine-Skaistkalne-Straumes.

Līdztekus tam, kamēr rit vēl tikai šosejas A7 Bauskas apvedceļa izpēte, baušķenieki varēs pieteikties valsts līdzfinansējumam kāda projekta īstenošanā no tā dēvētās tranzīta ielu izbūves programmas, pauž Zemgales plānošanas reģionā.

Kā jau agrāk rakstīts, LVC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis aģentūrai LETA sacīja, ka Bauskas apvedceļš ir akūta nepieciešamība, jo katru dienu caur vecpilsētu izbrauc aptuveni 3000 kravas automašīnu, un, ja apvedceļš netiks būvēts, pastāv iespēja, ka "kādu dienu A7 šoseja Bauskas centrā tiek vienkārši nobloķēta, jo Bauskas iedzīvotāju viedoklis ir diezgan radikāls".

Paredzams, ka šogad būvdarbu sezona valsts ceļu tīklā atsāksies aprīļa otrajā pusē, savukārt objektos, kur plānota seguma atjaunošana, darbi sāksies maijā, aģentūrai LETA norādīja LVC pārstāvji.

Valsts autoceļu pārbūve šogad plānota uz 132 kilometriem ceļu, asfaltbetona seguma atjaunošana - uz 395 kilometriem, grants seguma divkārtu virsmas apstrāde - uz 25 kilometriem, asfaltbetona vienkārtas virsmas apstrāde - uz 45 kilometriem un grants seguma atjaunošana - uz 43 kilometriem.