Rīga, 27.janv., LETA. Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja vietniece Dubravka Šuica intervijā telekanālam "Euronews" paudusi gandarījumu par eiropiešu iesaisti Konferencē par Eiropas nākotni, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas plosīšanos, bet norādījusi, ka  Eiropas Savienības (ES) austrumu valstu iedzīvotāji varētu būt aktīvāki.

Šuica sniedza interviju aizvadītās nedēļas izskaņā, kad Strasbūrā notika Konferences par Eiropas nākotni trešā plenārsēde, daļai dalībnieku esot klātienē, bet daļai strādājot attālināti.

Konferences ietvaros notiek pasākumi gan tiešsaistē, gan klātienē, gan kombinējot abus variantus, un līdz šim konferences aktivitātēs iesaistījušies vairāk nekā 4,5 miljoni ES valstu pilsoņu.

Šuica intervijā atzina, ka pandēmijas laikā nav viegli nodrošināt fizisku klātbūtni pasākumos, un uzsvēra, ka EK, protams, vēlas vēl vairāk popularizēt konferenci un uzklausīt pilsoņu domas.

Jautāta par ES dalībvalstu aktivitāti, Šuica sacīja, ka, viņasprāt, visaktīvākās dalībvalstis ir Vācija, Francija, Beļģija un Itālija, savukārt bloka austrumu valstis varētu būt aktīvākas.

Viņa pieļāva, ka Eiropas austrumu valstis varētu nebūt tik labi informētas par konferenci, bet tās ir arī mazākas valstis, tādēļ salīdzinājumā arī tās ir diezgan aktīvas.

Šuica uzsvēra, ka ir svarīgi, lai iesaistās visas valstis, jo konferences mērķis ir ieklausīties cilvēkos. Nepietiek ar tiem kontaktēties tikai reizi četros vai piecos gados vēlēšanās, norādīja Šuica.

Komentējot starpziņojumu par konferences norisi, Šuica norādīja, ka tas atspoguļojis iedzīvotāju vājās zināšanas par Eiropas institūcijām.

Arī skolu programmās acīmredzot trūkst mācību vielu par Eiropu un ES institūcijām, norādīja Šuica, uzsverot, ka EK vēlas uzlabot pilsoņu zināšanas par Eiropu un mazināt plaisu, kas pastāv starp pilsoņu zināšanām un to, ko ES dara viņu labā.

"Tāpēc mēs vēlamies, ja iespējams, samazināt šo plaisu starp mums, politikas veidotājiem un pilsoņiem," paziņoja Šuica.

Jautāta, kāds ir platformas un konferences dalībnieku vidējais profils, Šuica norādīja, ka nevēlas izdarīt priekšlaicīgus secinājumus, bet digitālās platforms mājaslapā redzams, ka vairāk iesaistās vīrieši nekā sievietes, cilvēki ar labāku izglītību un cilvēki vecuma grupā no 19 līdz 40 gadiem, kas nozīmē, ka viņi ir arī labāk digitāli izglītoti.

Runājot par konferences ilgumu, Šuica atgādināja, ka sākotnēji bija plānots, ka konference ilgs divus gadus, bet pandēmijas dēļ sākums tika atlikts.

Konference tika atklāta pērn 9.maijā, Eiropas dienā, un iecerēts, ka tā ilgs gadu.

"Kādēļ mēs apstāsimies šogad 9.maijā? Daudzi man to jautājuši. Jo mums nepieciešama puse mandāta, lai īstenotu to, ko pilsoņi būs apsprieduši un secinājumus," norādīja Šuica.

"Mums, politiķiem, īstais darbs sāksies šī gada 9.maijā pēc tam, kad būsim saņēmuši pilsoņu secinājumus un ieteikumus, un tad mums būs jāsāk strādāt, visām trim institūcijām," skaidroja Šuica, piebilstot, ka šī ir pirmā reize Eiropas Savienības vēsturē, kad trīs institūcijas strādās kopā pie šāda jautājuma.

Konference par Eiropas nākotni ir ES institūciju - ES Padomes, Eiropas Parlamenta un EK - iniciatīva, lai uzklausītu iedzīvotājus un veidotu Eiropas nākotni labāku. Par konferences norisi līdz šim sagatavoti trīs starpziņojumi.