Rīga, 28.sept., LETA. Pašlaik vēl ir grūti runāt par administratīvi teritoriālās reformas ieguvumiem un zaudējumiem, otrdien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Pašvaldību sistēmas pilnveidošanas apakškomisijas sēdē sacīja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis un Dobeles novada domes deputāts Gints Kaminskis (LZS).

Viņš atzina, ka darbs jaunajās pašvaldībās nav tik raits kā gribētos. "Process ir tikai sācies. Ir pašvaldības, kuras varbūt ir veiksmīgāk virzījušās uz priekšu, ir pašvaldības, kurās daudzi normatīvie akti vēl jāpieņem," informēja LPS vadītājs.

Viņš ir pārliecināts, ka pāris mēneši, kopš pašvaldības apvienotas, nav pietiekams laiks, lai varētu vērtēt vietvaru darbu. "Par pozitīvām vai negatīvām lietām vēl grūti runāt, ņemot vērā, ka nekādas statistikas atskaites nav nodotas un apkopotas," komentēja Kaminskis.

Vienlaikus viņš vērsa uzmanību, ka "visi deputāti nāca uz vēlēšanām un teica, ka sliktāk nekur nepaliks", vienlaikus, piemēram, pašvaldību apvienošanas rezultātā saruks bijušajā Baldones novadā dzīvojošo personu ar invaliditāti nekustamā īpašuma nodokļa atlaides. Kaminskis pauda bažas, ka šādas situācijas, kad pakalpojuma pieejamība un atbalsta apmērs samazināsies, var rasties daudzās vietās. 

Tāpat joprojām ir pašvaldības, kur amatā nav apstiprināts izpilddirektors. "Es kā pašvaldības deputāts redzu, ka process uz priekšu iet smagnēji," vērtēja Kaminskis.

Kā ziņots, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) šorīt intervijā TV3 vērtēja, ka šovasar pamatā pabeigtā pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma jau apliecina ieguvumus no tās un pierāda, ka "kopā mēs varam vairāk".

Pēc Pleša vārdiem, piemēram, pašvaldības esot spējušas izlīdzināt sociālos pakalpojumus, kas līdz šim mazākos novados bijuši mazāk pieejami.

Taujāts, kas tiks darīts ar novadiem, kuriem nav attīstības centru, Plešs piekrita Satversmes tiesas nostājai, ka attīstības centra esamība ir viens no būtiskākajiem kritērijiem sekmīgai novada izveidei.

Viņš atgādināja, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija jau reformas gaitā piedāvāja modeli, valstspilsētas savienojot ar apkārtējām pašvaldībām, taču tas neguva politisku atbalstu. Tagad ministrija piedāvās šo pašu ideju īstenot no nākamajām vēlēšanām.

Savukārt par Varakļāniem vēl būšot jāizšķiras, pie kura attīstības centra - Madonas vai Rēzeknes - to pievienot. Ministrs zināja stāstīt, ka Varakļānos šoruden veikta atkārtota iedzīvotāju aptauja, pie kura novada tie vēlētos pievienotos, kuras rezultāti būšot zināmi tuvākajā laikā.