Rīga, 2.jūn., LETA.  Jaunas apspriešanās rezultāti liecina, ka Eiropas Savienības (ES) reģioniem un pilsētām joprojām ir nepietiekama ietekme uz atveseļošanas plāniem laikposmam pēc Covid-19 krīzes, aģentūru LETA informēja Eiropas Reģionu komitejā.

Neefektīvāki plāni, nepareizi piešķirti līdzekļi un pieaugošas teritoriālās atšķirības ir galvenie riski, ko konstatējušas pašvaldības, norādīja komitejā.

Jaunā Reģionu komitejas un Eiropas Pašvaldību un reģionu padomes (CEMR) kopīgi rīkotā apspriešanās devusi iespēju secināt, ka ES teritorijas ir nepietiekami iesaistītas nacionālo atveseļošanas un noturības plānu pārvaldībā, īstenošanā un uzraudzībā.

Eiropas Reģionu komiteja un CEMR atkal bija apvienojušas centienus, lai kopīgi analizētu pašvaldību iesaisti ES 724 miljardu eiro vērtā Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM), uz kuru balstās Eiropas atveseļošanas plāns laikposmam pēc Covid-19 krīzes, īstenošanā.

Gadu pēc iepriekšējā Reģionu komitejas un CEMR pētījuma jaunās īpašās apspriešanās rezultāti liecina, ka, neraugoties uz dažiem uzlabojumiem, nacionālie atveseļošanas un noturības plāni (NANP) pārāk bieži tiek īstenoti kā lejupēji procesi, kuros pašvaldībām un reģioniem, šķiet, ir maza ietekme vai tās nav vispār.

Lai gan respondenti kopumā pozitīvi vērtē atveseļošanas plānu spēju atbalstīt zaļo un digitālo pārkārtošanos, viņu viedoklis par citiem politikas mērķiem, piemēram, teritoriālo kohēziju, nebija tik viennozīmīgs.

Attiecībā uz NANP īstenošanu tikai ļoti neliela daļa pašvaldību norādīja, ka tām ir atbilstoša loma uzraudzībā vai ka tās ir pietiekami ņemtas vērā atbilstoši to kompetencei. Tāpēc – kā liecina apspriešanās rezultāti – iesaiste ar plāniem saistītajos procesos ir satraucoši zema.

Šajā kontekstā respondenti norādīja, ka pastāv liels risks, ka atveseļošanas plānos noteiktie mērķrādītāji un starpposma mērķrādītāji netiks sasniegti. Ievērojama daļa apspriešanās dalībnieku uzsvēra arī līdzekļu nepareizas piešķiršanas risku, savukārt daudziem no viņiem joprojām nav skaidrības par mijiedarbību starp NANP un citiem Eiropas fondiem.

“Pilsētu un reģionu nepietiekamā iesaiste plānos ir satraucoša, taču, manuprāt, vēl ir laiks to mainīt, nodrošinot, ka pašvaldības – nevis tikai uz papīra, bet arī praksē – tiek atzītas par pilntiesīgiem partneriem atveseļošanas plānu īstenošanā. Tas mums ļaus nodrošināt, ka ANM ir ne tikai vēsturisks nolīgums, bet arī praktiskas veiksmes stāsts,” uzsvēra Nīderlandes Opsterlandes pašvaldības izpildpadomes loceklis un Reģionu komitejas ziņotājs par ANM īstenošanu Robs Jonkmans.

“Pašvaldības ir tās, kas vislabāk pārzina un izprot problēmas, ar kurām saskaras to kopienas un uzņēmumi laikā pēc pandēmijas. Nestrādājot patiesā partnerībā ar Eiropas pašvaldībām un reģioniem, centrālās valdības pieļautu izvērtējumā milzīgas kļūdas. Tikai strādājot kopā, mēs varam nodrošināt, ka šie valstu atveseļošanas plāni atbilst mūsu kopienu vajadzībām un sniedz rezultātus, ko iedzīvotāji ir pelnījuši," uzsvēra CEMR ģenerālsekretārs Fabricio Rosi.

Eiropas Reģionu komiteja ir Eiropas Savienības padomdevēja struktūra, kurā darbojas vēlēti reģionālo un vietējo pašvaldību pārstāvji no 27 ES dalībvalstīm. Reģionu komitejā tie pauž viedokli par ES tiesību aktiem, kuri tieši ietekmē vietējās un reģionālās pašvaldības.