Rīga, 25.jūn., LETA. Laikmetīgās mākslas telpa "Kurtuve" Valmierā iekļauta "Jaunā Eiropas Bauhaus balva 2025" (JEB) finālistu sarakstā kategorijā "Piederības sajūtas atjaunošana" (Regaining a sense of belonging), aģentūru LETA informēja pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Edīte Stērste.

Konkursā tika iesniegti vairāk nekā 700 projekti no visām 27 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, sešiem Rietumbalkānu partneriem un Ukrainas. Šie projekti izceļas ar inovatīvām pieejām un atbilstību JEB vērtībām: ilgtspējai, skaistumam un iekļaušanai.

Kā norāda Stērste, "Kurtuve" ir vienīgais Latvijas projekts, kas sasniedzis finālu, apliecinot, ka arī nelielas pilsētas un industriālas telpas var kļūt par kultūras centriem - arhitektūra un kopienas sadarbība var būtiski veicināt kultūras attīstību reģionos.

Pieteikums JEB balvai balstīts uz trim pamatprincipiem, proti, industriālā mantojuma atjaunošanu, sabiedrības iesaisti un starpnozaru sadarbību.

Publiskais balsojums par finālistiem ir atvērts līdz 10.jūlijam: "https://prizes.new-european-bauhaus.europa.eu/prizes".

Uzvarētāji tiks paziņoti 30.septembrī.

Stērste atgādina, ka ideja bijušo katlu māju veidot par laikmetīgās mākslas telpu radās, Valmierai kandidējot Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027 titulam, programmā akcentējot laikmetīgās kultūras pieejamību un kopienu iesaisti kultūras procesos.

"Kurtuves" attīstības projekta vadītāja, Valmieras novada pašvaldības Kultūras pārvaldes vadītāja vietniece kultūrpolitikas jautājumos Liene Jakobsone skiadro, ka "Kurtuves" attīstības vīzija ir stiprināt kultūras pieejamību ārpus Rīgas, attīstīt iespējas vietēja, nacionāla un starptautiska mēroga sadarbībai, nodrošinot laikmetīgās mākslas pieejamību plašai sabiedrībai. Bijusi vēlme attīstīt telpu kā līdzdalīgi pārvaldītu platformu, kas piedāvā norišu programmu visām vecuma grupām.

Kad 2022.gada rudenī kļuva skaidrs, ka Valmieras teātra ēkas pārbūve ieilgs un teātrim jāmeklē pagaidu mājvieta, pēc teātra iniciatīvas, ar Kultūras ministrijas finansējumu un Valmieras novada pašvaldības atbalstu dažu mēnešu laikā 1970. gados celto katlu māju Valmieras centrā pārveidoja par Valmieras teātra pagaidu mājvietu, saglabājot katlu mājas ēkas industriālo raksturu.

Valmieras teātris "iesildīja" "Kurtuvi", piepildot robusto vidi ar psiholoģiskiem tuvplāniem un laikmetīgu formu. Domāšanas ziņā "Kurtuve" Valmierai ir iedevusi milzīgu grūdienu, pierādot, ka industriāla vide un augstvērtīgs kultūras, tostarp laikmetīgās, piedāvājums spēj pastāvēt līdzās un papildināt viens otru, piesaistot gan visas Latvijas, gan starptautisko uzmanību, norāda Valmieras teātra direktore Evita Ašeradena.

Pielāgojot ēku teātra vajadzībām un uzsverot, ka "Kurtuve" arī pēc teātra atgriešanās mājās tiks attīstīta kā laikmetīgās mākslas telpa, saglabāts ēkas industriālais raksturs - atsegtas ķieģeļu sienas, metāla konstrukcijas un 50 metrus augsts skurstenis. Ēka ieguvusi jaunu funkcionalitāti un iespējas to pielāgot dažādiem kultūras notikumiem. Projekta autori ir SIA "Sudraba arhitektūra", un pašlaik norit darbs, lai telpa kļūtu par starptautiskas nozīmes starpdisciplināru laikmetīgās mākslas centru.

Biroja "Sudraba arhitektūra" vadītājs Reinis Liepiņš uzsver, ka "Kurtuves" projekts ir piemērs tam, ka utilitāru ēku ir iespējams pārveidot par kultūras būvi ar augstu arhitektonisku vērtību, vienlaikus saglabājot ēkas autentisko raksturu. Pateicoties Valmieras novada pašvaldības un Valmieras teātra spējai ātri pieņemt drosmīgus lēmumus, "Kurtuve" nu iegūst arī Eiropas atpazīstamību.

Pašvaldība akcentē, ka "Kurtuves" attīstību raksturo sadarbība ar dažādiem vietējiem un starptautiskiem partneriem - Valmieras teātri, Latvijas Kultūras akadēmiju, Starptautisko arhitektu skolu FestivaL’and, kā arī līdzdalību ar vietējo kopienu, piemēram, radot vides objektu "Rotaļu skatuve". "Kurtuve" saņēmusi arī žūrijas atzinību "Latvijas Arhitektūras balvai 2023", vides objekts "Rotaļu skatuve" saņēmis žūrijas atzinību "Latvijas Dizaina gada balvai 2025". "Kurtuve" ir viens no labās prakses piemēriem Latvijā un Eiropā - telpa kultūrai, kas vienlaikus saglabā vēsturi un rada jaunu nākotni.