Rīga, 16.febr., LETA. SIA "Daugavpils ūdens" par avārijā dūņu laukos "Križi" videi nodarīto kaitējumu valsts budžetā jāiemaksā 10 463 eiro, aģentūru LETA informēja Valsts vides dienesta (VVD) sabiedrisko attiecību speciāliste Aija Jalinska.

Pagājušā gada 25.novembrī no dūņu laukiem "Križi" Augšdaugavas novada Naujenes pagastā vaļņa nobrukuma rezultātā vidē noplūda 14 000 kubikmetri dūņu, radot piesārņojumu blakus esošajā meža teritorijā un Stropes, Līksnas upēs.

Pēc dūņu lauku valdītāja SIA "Daugavpils ūdens" izpildīto neatliekamo darbu izvērtēšanas un visu veikto analīžu rezultātiem, VVD veicis videi nodarītā kaitējuma aprēķinu, komersantam uzdots valsts budžetā iemaksāt 10 463 eiro, norāda Jalinska.

Atbilstoši Vides aizsardzības likumam, avārijas rezultātā vidē nokļuvušais piesārņojums ir radījis tādas sekas, kas klasificējamas kā videi nodarītais kaitējums. Dūņu laukos uzkrātās dūņas var tikt izmantotas lauksaimniecībā kā mēslojums, tomēr, šādā lielā apjomā nonākot vidē, tās nodara būtisku kaitējumu.

Lai nodrošinātu vidē nonākušā piesārņojuma lokalizāciju un savākšanu, "Daugavpils ūdens" veica virkni pasākumu, kuros no piesārņotās sauszemes teritorijas savākti 13 355 kubikmetri dūņu un ar tām piesārņotā augsne, kā arī no piesārņotā meliorācijas grāvja atsūknēti 615 kubikmetri dūņu ūdens maisījuma. Tomēr virszemes ūdeņiem nodarīto kaitējumu, līdz dūņu noplūdes ierobežošanai, nebija iespējams novērst, tādējādi "Daugavpils ūdens" ir jāsedz videi nodarītā kaitējuma izmaksas, kas aprēķinātas par virszemes ūdeņos palikušo piesārņojumu.

Lai izdarītu secinājumus par avārijas rezultātā radītā kaitējuma ietekmi uz zivju resursiem un virszemes ūdensobjektu - Stropes un Līksnas upes - ekoloģisko kvalitāti, vēl veiks zivsaimniecisko ekspertīzi. Vienlaikus jāņem vērā, ka avārijas radīto seku ietekme uz virszemes ūdeņu ekosistēmu vērtējama ilgstošākā laika periodā, paaugstinoties gaisa temperatūrai un iestājoties veģetācijas periodam, piebilst VVD pārstāve.

"Daugavpils ūdens" notekūdeņu attīrīšanas iekārtās līdz 2011.gadam saražotās dūņas izveda, uzkrāja un uzglabāja dūņu laukos "Križi". Vēsturiski dūņu lauki tika paredzēti mehāniski un bioloģisko attīrīto notekūdeņu nogulšņu uzglabāšanai.

Uzglabājamo notekūdeņu dūņu daudzums dūņu laukos kopā ir aptuveni 142 000 tonnas.

Kā vēstīts, šī gada 25.novembrī dūņu laukos "Križi", Augšdaugavas novada Naujenes pagastā, nobrūkot piektās dūņu krātuves apvaļņojuma posmam, notekūdeņu dūņas tajā skaitā ar lietus ūdeņiem sajauktas dūņas izplūda vidē. VVD uzsver, ka avārijas rezultātā radītais vides piesārņojums vērtējams kā lokāla līmeņa - gan no skartās teritorijas, gan piesārņojuma ietekmes uz vidi aspekta.

Būtiskākā notekūdeņu dūņu daļa lokalizējās esošajā reljefa pazeminājumā, meža zemē. Kopumā ar notekūdeņu dūņām un dūņu - ūdens sajaukumu piesārņoti piecu zemes īpašumu sauszemes teritorija aptuveni piecu hektāru (ha) platībā. Ar notekūdeņu dūņām un dūņu - ūdens sajaukumu tika piesārņota Stropes upe 3,3 kilometru (km) garumā, kurā piesārņojums nonāca pa meliorācijas grāvi, kā arī ir piesārņota Līksnas upe no Stropes ieplūdes vietas līdz tās ietekai Daugavā 26,81 km garumā.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, SIA "Daugavpils ūdens" apgrozījums 2020.gadā bija 5,38 miljoni eiro, peļņa - 100 282 eiro.