Rīga, 16.nov., LETA. Šodien plkst.18 Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" notiks Latvijas 106.jubilejas koncerts, aģentūru LETA informēja SIA "Lielais dzintars" sabiedrisko attiecību speciāliste Anita Lazdeniece-Grīnberga.

Svētku koncertu ar Liepājas Simfonisko orķestri diriģenta Aināra Rubiķa vadībā skatītāji varēs vērot koncertzāles mājaslapā "www.lielaisdzintars.lv" un "YouTube" kanālā, bet audio tiešraidē klausīties Latvijas Radio 3 "Klasika" ēterā. Koncerta ieraksts 18.novembrī plkst.17 tiks pārraidīts televīzijas kanālā "ReTV".

Liepājas Simfoniskā orķestra priekšā stāsies diriģents Rubiķis, un viņš ir izvēlējies virkni latviešu komponistu orķestra deju, kurās saklausāmas gan balles deju, gan tautasdeju motīvi. Mūziku papildinās videomākslinieka "-8" īpaši šim notikumam radītas videoprojekcijas, kas skaņdarbus attēlos dejiskā rakstu un krāsu horeogrāfijā.

Rubiķis atzīst, ka koncerta ideja dzima diezgan spontāni. Tie ir Latvijas svētki un svētkos latvieši allaž ir mācējuši priecāties - dziedājuši un dancojuši. Svētkus latvietis ir vienmēr svinējis, kaut piespiests pie zemes, tukšām kabatām, viņš ir cēlies, sakopis savu sētu, uzvilcis baltu kreklu un saaicinājis savu saimi.

Koncerta pirmo daļu caurvīs koncertzāles mākslinieciskā vadītāja Oresta Silabrieža rakstītas etīdes par deju Latvijas un latviešu likteņos, savukārt otrajā daļā lielo zāli izgaismos videomākslinieka "-8" radītās videoprojekcijas, kuras viņš veidojis ar mērķi radīt klausītājam sajūtu it kā viņš pats atrastos kustībā, dejā.

"-8" bijis Liepājas teātra videomākslinieks un Liepājas Universitātes docētājs, patlaban brīvmākslinieks, veidojis video daudzām izrādēm Liepājas teātrī, Dailes teātrī, Latvijas Nacionālajā operā, Riharda Dubras operas "Suitu sāga" uzvedumam, Liepājas amatiermākslinieku koncertam "Saules pielijuši" (2023), vairākkārt nominēts "Spēlmaņu nakts" balvai, ieguvis titulu "Gada liepājnieks 2015".

Muzikālajā programmā iekļauta skatuves dejas klasika - Jurjānu Andreja četrdaļu cikls, kur goda vietā ir slavenās pāru dejas "Jandāls" un "Ačkups". Būs arī līdzīgā stilā komponētā Jāņa Ķepīša svīta, kuru vainago teju ikvienam zināmā meldija "Es mācēju danci vest". No Emiļa Melngaiļa iedvesmojies Edmunds Goldšteins, kurš zīmējis daudzkrāsainas ainas iz Mērdzenes gadatirgus Latgalē. Līdzīgā garā rīkojies arī Liepājā dzimušais komponists Tālivaldis Ķeniņš, sacerot "Tautas deju un fūgu nr. 2". Ar savu raksturīgo humoru Pēteris Plakidis darinājis "Dziedošo prelūdiju un dancojošo fūgu", kur visam galā kā tāds lauku dieviņa smaids uzplaiksnī "Tūdaliņ, tagadiņ" motīvs.