Rīga, 7.apr., LETA. Pārmērīgs normatīvais regulējums valstī rada birokrātisko slogu, secināts Kurzemes plānošanas reģiona (KPR) Attīstības padomes un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) diskusijā.

Aizvadītajā nedēļā notika KPR Attīstības padomes sēde, kurā pašvaldību vadītāji un viņu vietnieki tika informēti par iespējām piedalīties Kultūras ministrijas (KM) izsludinātajā projektu atlasē kultūras mantojuma jomā, diskutēja ar LTRK pārstāvjiem par uzņēmējdarbības vides attīstību Kurzemē un kopā ar domnīcas "LaSER" ekspertiem analizēja Latvijas reģionālās attīstības nākotnes scenārijus, aģentūru LETA informēja KPR.

Saskaņā ar pasākumā sniegto informāciju, programmas "Kultūras mantojuma saglabāšana un jaunu pakalpojumu attīstība" projektu iesniegšanas termiņš ir līdz 10.jūnijam. Projektus var iesniegt pašvaldības, to iestādes un kapitālsabiedrības, kuru rīcībā ir kultūras mantojuma objekts. Kopējais pieejamais finansējums ir 8,7 miljoni eiro, no kuriem Kurzemes reģionam paredzēti 1,85 miljoni eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda.

Tāpat domnīcas "LaSER" eksperti iepazīstināja padomi ar reģionālās reformas pētījumu. Ar ieskatu pētījumā klātesošos iepazīstināja Latvijas Universitātes profesors, doktorantūras programmas direktors un domnīcas "LaSER" valdes priekšsēdētājs Daunis Auers. Viņš prezentēja četrus iespējamos Latvijas attīstības scenārijus - "Baltijas tīģeris", "Ziemeļvalstu Latvija", "gurdenā Latvija" un "vientuļā Latvija". Tie raksturo dažādus iespējamos valsts attīstības ceļus atkarībā no ekonomiskās izaugsmes, valsts pārvaldības kvalitātes un sadarbības intensitātes ar Eiropas Savienību un NATO.

Pētījumā aplūkoti arī daži no svarīgākajiem reģionu attīstības jautājumiem - tostarp ieņēmumu struktūra, privātā finansējuma piesaiste, pašvaldību pārvaldības modeļi un līdzsvars starp pilsētu un lauku teritorijām. Kā viens no būtiskākajiem novērojumiem minēts, ka iedzīvotāju sadalījums Latvijā ir līdzīgs Ziemeļeiropas valstīm, taču šī līdzība netiek pilnvērtīgi ņemta vērā reģionālajā plānošanā un investīciju sadalē.

Diskusijā ar "LaSER" domnīcas un LTRK pārstāvjiem gan pašvaldību vadītāji, gan uzņēmēju organizāciju pārstāvji atzina, ka pārmērīgs normatīvais regulējums ir viens no faktoriem, kas Latvijā veicina birokrātisko slogu. Tas ietekmē gan pašvaldību darbības efektivitāti, gan uzņēmējdarbības izaugsmi reģionos.

Tika norādīts, ka daudzos gadījumos pietiktu ar skaidru regulējumu likumu līmenī, atsakoties no nevajadzīgiem papildu noteikumiem un procedūrām, uzsver KPR. Šāda pieeja palīdzētu vienkāršot prasības, samazināt administratīvo slogu un ļautu efektīvāk izmantot pašvaldību un uzņēmēju rīcībā esošos resursus.

KPR ir viens no pieciem plānošanas reģioniem, kas izveidots 2006.gada jūnijā ar mērķi nodrošināt reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību. To veido astoņas pašvaldības - Liepāja un Ventspils, kā arī Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Saldus, Talsu, Tukuma un Ventspils novads.

Jau vēstīts, ka pēc Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) marta beigās uzdevuma ir izveidota rīcības grupa birokrātijas mazināšanai. Grupas vadītāji iepriekš izteikušies, ka izvērtējums pamatā būtu jāpabeidz pāris mēnešu laikā.