Plešs līdz Bauskas apvedceļa izbūvei iesaka izvērtēt iespēju tranzīta kravu plūsmu novirzīt pa jau esošajiem autoceļiem

Rīga, 13.apr., LETA. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) šodienas konferencē par Bauskas apvedceļa radītajām sekām aicinās pašvaldībai izmantot ministrijas piedāvātās atbalsta programmas, aģentūru LETA informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).
Pašvaldības ieskatā pieaugošā kravu transporta tranzīta plūsma caur Bauskas pilsētas vēsturisko centru rada negatīvu ietekmi tā vēsturiskajai apbūvei, kā arī nelabvēlīgi ietekmē Bauskas iedzīvotāju dzīves kvalitāti.
Plešs uzsver, ka līdz apvedceļa izbūvei nepieciešams rast alternatīvus risinājumus, kā, piemēram, izvērtēt iespēju tranzīta kravu plūsmu novirzīt pa jau esošajiem reģionālās un vietējās nozīmes autoceļiem, vienlaikus diskutējot par lokālas satiksmes mierinošiem pasākumiem Bauskas vēsturiskajā centrā.
"Pie ceļu infrastruktūras uzlabošanas darbs nekad neapstājas, un progress, šķiet, pēc būtības nekad nav sasniedzams "te un tagad", taču vienlaikus skaidrs, ka iedzīvotāju mobilitātes veicināšana ir sekmīgas reģionālās attīstības stūrakmens," uzskata ministrs.
Ministrs uzsver, ka VARAM pašvaldībām piedāvā un turpinās piedāvāt vairākas atbalsta programmas, kas tostarp paredz ceļu tīkla sakārtošanu.
"Runājot par šodienas konferences tematu, ticu, ka Satiksmes ministrijai līdz vasarai izdosies izstrādāt projekta tehniski ekonomisko pamatojumu, kas pavērtu iespēju īstenot kādu no privātās partnerības projektiem jau salīdzinoši pārskatāmā nākotnē. Labs piemērs šāda veida projektiem ir Ķekavas apvedceļa izbūve," secina Plešs.
Pēdējo divu gadu laikā Bauskas novadā par līdzekļiem VARAM kompetences jomās jau realizēti vairāki ceļu infrastruktūras attīstības projekti, un iezīmēts atbalsts mobilitātes veicināšanai arī nākamajiem gadiem.
Tā, piemēram, Administratīvi teritoriālās reformas kontekstā 2021.gadā Bauskas novadā veikta valsts vietējā autoceļa Likverteni-Jaunsaule-Skaistkalne atjaunošana 2,38 kilometru garumā, savukārt no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda un valsts budžeta plānotā finansējuma 2022.-2024.gadam plānots pārbūvēt autoceļu Bauska-Linde teju trīs kilometru garumā un autoceļu Pārslas-Misa-Šarlotes desmit kilometru garumā.
Jau ziņots, ka Bauskas novada pašvaldība šodien organizē konferenci "Kā (iz)dzīvosim līdz Bauskas apvedceļam?", lai aktualizētu ar Bauskas un Iecavas apvedceļa izbūvi saistīto jautājumu virzību, kā arī diskutētu par iespējamiem īstermiņa risinājumiem A7 tranzīta ietekmes mazināšanai abās pilsētās.
- Publicēta: 13.04.2022 09:43
- Kaspars Kalējs, LETA
- © Bez aģentūras LETA rakstiskas piekrišanas aizliegts šīs ziņas tekstu jebkādā veidā un apjomā pārpublicēt vai citādi izmantot masu saziņas līdzekļos vai interneta vietnēs. Pārkāpumu gadījumos tiesvedība norit atbilstoši Latvijas likumiem.
Komentārs redaktoram
Plešs līdz Bauskas apvedceļa izbūvei iesaka izvērtēt iespēju tranzīta kravu plūsmu novirzīt pa jau esošajiem autoceļiem