Rīga, 11.janv., LETA. Konferences par Eiropas nākotni pēdējā sesijā Eiropas Savienības (ES) pilsoņu paneļdiskusijā par klimata pārmaiņām, vides un veselības jautājumiem izstrādāta 51 rekomendācija, kas tiks iesniegta izskatīšanai konferences plenārsēdē.

Varšavas Eiropas Koledžas kopā ar partneriem organizētajā pasākumā 7.-9.janvārī pulcējās 200 Eiropas Savienības (ES) pilsoņu, kuri kopā ar ekspertiem izstrādāja ieteikumus turpmākai Eiropas attīstībai paneļdiskusijā aplūkotajos jautājumos. Ieteikumi balstīti iepriekšējās divās sesijās izkristalizētajās darba jomās: dzīvesveida uzlabošana, mūsu vides un mūsu veselības aizsardzība, mūsu ekonomikas un patēriņa maiņa, ceļš uz ilgtspējīgu sabiedrību un rūpes par visiem.

Pirmajā darba virzienā par dzīvesveida uzlabošanu izstrādātas septiņas rekomendācijas: par ES subsīdijām organiskajai lauksaimniecībai un lauksaimnieku izglītošanai; par ES investīcijām vertikālajā lauksaimniecībā; par pārtikas kvalitātes minimālo standartu un sezonālo produktu kvotu noteikšanu skolu ēdnīcās; par investīcijām velojoslās un ceļu satiksmes notikumu apmācībā visām vecuma grupās; par pārtikas ražošanas pamatprincipu iekļaušanu izglītības programmās; par ES direktīvu pilsētvides attīstības programmu atbilstībai vides prasībām; par ES sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādātu, pieņemtu un īstenotu Eiropas hartu vides jautājumos.

Darba virzienā par mūsu vides un mūsu veselības aizsardzību izstrādāti 12 ieteikumi: par vienotu marķējuma sistēmu, kurā redzams visu ES iegādājamo produktu ekoloģiskais pēdas nospiedums; par plašākiem finanšu instrumentiem jaunu ekoloģiski draudzīgu enerģijas avotu izpētei un papildu investīcijām esošajos optimālajos enerģijas ražošanas risinājumos; par krasu ķīmisko pesticīdu un minerālmēslojuma samazinājumu visa veida saimniecībās; par bioloģiskās dažādības saglabāšanai izveidoto aizsargājamo zonu paplašināšanu; par vispārējo subsīdiju lauksaimniecībā izmaksu galvenokārt ilgtspējīgas lauksaimniecības attīstības projektiem; par vienlīdzīgu konkurenci ES un importētajiem videi draudzīgas lauksaimniecības produktiem; par ātru un plašu mežu atjaunošanu un apmežošanu; par strauju un pakāpenisku neilgtspējīga pārtikas iepakojuma formu likvidēšanu; par intensīvas lopkopības, kurā dzīvniekiem ir necienīgi dzīves apstākļi, pakāpenisku likvidāciju; par aizlieguma lieki lietot antibiotikas un citus dzīvnieku uztura bagātinātājus stingrāku kontroli; par ES prasību norādīt marķējumā hormonālu un endokrīnās sistēmas darbības traucējumus izraisošu līdzekļu lietošanu pārtikas ražošanā; par pārstrādāto pārtikas produktu patēriņa samazinājumu, palielinot nodokļus neveselīgai pārtikai un investējot veselīgas pārtikas izvēlēs.

"Mūsu ekonomikas un patēriņa virziena maiņai" paneļdiskusijas dalībnieki vienojušies par deviņām rekomendācijām: par ES atļauju un pamudinājumiem patērētājiem ilgāk lietot produktus, piemēram, pagarinot garantijas laiku un nosakot maksimālo cenu detaļām pēc garantijas laika beigām; par striktākiem ilgtspējīgas ražošanas standartiem un godīgu apstākļu nodrošināšanu visā ražošanas ķēdē gan ES dalībvalstu, gan importētām precēm; par videi kaitīgu produktu reklāmas ierobežošanu; par saskaņotu depozīta sistēmu paplašināšanu visiem iepakojumiem no stikla, plastmasas, alumīnija un citiem; par aprites ekonomikas politikas pastiprinātu īstenošanu Eiropas līmenī; par ES regulējumu videi drošam iepakojumam; par ES regulējumu, lai visiem patērētājiem Eiropā būtu iespējas gan cenas, gan pieejamības ziņā iegādāties vietējas izcelsmes un labas kvalitātes pārtikas produktus; par finansējuma plāniem, lai veicinātu izpēti un attīstību ilgtspējīgāku un pieejamāku produktu nonākšanai Eiropas tirgū; par regulējošu mehānismu produktu nonākšanai vienotajā tirgū.

Desmit ieteikumi izstrādāti darba virzienā par ceļu uz ilgtspējīgu sabiedrību: par obligātu ogļskābās gāzes filtru ieviešanu ES, jo īpaši ar oglēm kurināmos objektos; par intensīvas dzīvnieku rūpnieciskas nobarošanas ierobežošanu, lai samazinātu metāna izmešus un ūdens piesārņojumu; par videi nekaitīga ūdeņraža ražošanu, lai gan tas ir dārgs process; par piespiešanas un atlīdzības sistēmas izveidošanu, lai risinātu ūdens, augsnes, gaisa un radiācijas piesārņojuma problēmas; par īpašas ES vietnes/platformas izveidi, kur atzīti eksperti regulāri sniegtu atjauninātu un plašu zinātnē balstītu informāciju par vides jautājumiem; par importēto preču, ka neatbilst ES ekoloģiskās pēdas nospieduma standartiem, apmēra samazināšanu; par dialoga attiecībā uz klimata pārmaiņām veicināšanu visos līmeņos no iedzīvotājiem līdz nacionālam, starptautiskam un starpkontinentālam līmenim; par finansiālu atbalstu ES dalībvalstīm infrastruktūras savienojumu uzlabošanai lauku teritorijās; par esošās transporta infrastruktūras uzlabošanu no ekoloģijas viedokļa; par transportlīdzekļu ar elektrisko dzinēju iegādes veicināšanu.

Darba virzienā, kuram dots nosaukums "Rūpes par visiem" paneļdiskusijas dalībnieki vienojušies par 13 rekomendācijām: par vienotu veselības standartu aizstāvību, vienlaikus nosakot pienācīgu minimālo algu, maksimālās pieļaujamās darba stundas un apmācību standartus; par vienlīdzīgas kvalitātes ārstēšanas nodrošināšanu visā ES un godīgām tās izmaksām; par Eiropas veselības aprūpes datubāzes izveidi; par jau esošo veselības izpētes un inovāciju grupu attīstību un sinhronizāciju; par veselības jomas kopīgo pētījumu un inovāciju projektu budžeta palielināšanu; par veselības nedēļas, kurā koncentrētos arī uz garīgo veselību, ieviešanu; par sieviešu higiēnas preču atzīšanu par pirmās nepieciešamības precēm no nodokļu politikas viedokļa; par stingru ES pozīciju, lai dalībvalstis skolu programmās iekļautu garīgās veselības un seksuālās izglītības jautājumus; par ES komunikācijas sistēmas uzlabošanu visām iniciatīvām par garīgo veselību; par ES minimālo standartu ieviešanu zobārstniecībā, tostarp profilaksē; par veselības un veselības aprūpes iekļaušanu ES un dalībvalstu kopīgās kompetences jomās; par bezmaksas pirmās palīdzības kursu pieejamību visiem ES iedzīvotājiem; par ES rīcību, lai privātās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji negūtu netaisnīgu labumu un publiskajiem līdzekļiem un nenoplicinātu publiskās veselības aprūpes sistēmas resursus.

Papildu ziņojumā iekļautas vēl 13 rekomendācijas, kuras paneļdiskusijas dalībnieki izskatīja, tomēr gala ziņojumā neiekļāva: par ES rekomendācijām visām dalībvalstīm attiecībā uz labāko pieredzi alkohola un tabakas izstrādājumu reklāmas aizliegumā vai ierobežošanā visa veida medijos visām vecuma grupām; par ilgtspējīgu, veselīgu un garšīgu ēdienu pagatavošanas stundu iekļaušanu mācību plānos; par Eiropas Komisijas (EK) publiskās kampaņas "HealthyLifestyle4All" pastiprināšanu; par informācijas kampaņu veselīga ēdiena un uztura popularizēšanai; par finansējumu ilgtermiņa vides izglītības programmas iekļaušanai nacionālajās izglītības sistēmās sākumskolā un pamatskolā; par iespējami augstāka ūdens kvalitātes standarta ieviešanu visā ES; par sodiem kompānijām, kurās utilizē pārprodukcijas dēļ nepārdotās preces; par atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidi un ieviešanu, koncentrējoties uz mājsaimniecību/iedzīvotāju reāli radīto atkritumu daudzumu; par brīvā tirgus konkurences veicināšanu un privātā sektora aktīvāku iesaisti atkritumu apsaimniekošanā; par nozaru pārvietošanu ES iekšienē, lai veicinātu augstākas kvalitātes godīgi ražotu produktu pieejamību un risinātu klimata problēmas; par sankcijām vai subsīdijām lielpilsētām atkarībā no to sabiedriskā transporta sistēmas radītā piesārņojuma līmeņa; par ES normām īsas distances lidojumu un kruīza kuģu reisu ierobežošanu un regulējumu; par sporta sociālo pasākumu, sporta aktivitāšu skolās un amatieru sporta veicināšanu visām vecuma grupām.

Pirmā no trim diskusijām šajā paneļdiskusiju ciklā notika 1.-3.oktobrī Eiropas Parlamenta (EP) ēkā Strasbūrā, savukārt otrā sesija šajā paneļdiskusijā notika tiešsaistē 19.-21.novembrī.

Paneļdiskusijā par klimata pārmaiņām, vidi un veselību galvenā uzmanība tika pievērsta jautājumiem par klimata pārmaiņu ietekmi, vides problēmām un veselību, kā arī tika runāts par ES mērķiem un stratēģijām lauksaimniecības, transporta un mobilitātes, enerģētikas sektoros, pāreju uz sabiedrību bez ogļskābās gāzes izmešiem, pētniecību, veselības aprūpes sistēmām, veselības krīžu risinājumiem, novēršanu un veselīgu dzīvesveidu. Tāpat tika aplūkota programmas "Horizon Europe" misijas, kuru mērķis ir risināt tādas problēmas kā saslimstība ar vēzi, pielāgošanās klimata pārmaiņām, okeānu aizsardzība, videi draudzīgākas pilsētas, veselīga augsne un pārtika.

Konferences par Eiropas nākotni laikā izveidotas četras paneļdiskusijas, kurās katrā paredzētas trīs sesijas. Paneļdiskusijās piedalās 200 pēc nejaušības principa atlasīti pilsoņi no visām 27 bloka dalībvalstīm. Trešdaļa no katras paneļdiskusijas dalībniekiem ir jaunieši vecumā no 16 līdz 25 gadiem.

Covid-19 uzliesmojuma dēļ uz nenoteiktu laiku atlikta 14.-16.janvārī Nīderlandes pilsētā Māstrihtā plānotā pēdējā sesija paneļdiskusijā par ES vietu pasaulē un migrāciju.

25.-27. februārī Īrijā notiks iepriekš atliktā Konferences par Eiropas nākotni trešā sesija ES pilsoņu paneļdiskusijā par spēcīgāku ekonomiku, sociālo taisnīgumu, darbavietām, izglītību, kultūru, sportu un digitālo transformāciju.

Paneļdiskusijā par Eiropas demokrātijas, vērtību, tiesību, likuma varas un drošības jautājumiem tika izstrādāti 39 ieteikumi.

Pilsoņu paneļdiskusijās izstrādātos ieteikumus izskatīs Konferences par Eiropas nākotni plenārsēdē, kur tiks izkristalizēti konferences ierosinājumi.

Nākamā konferences plenārsēde paredzēta 21.-22.janvārī Strasbūrā. Attālināti plenārsēdes darba grupas tikās 17.decembrī, lai turpinātu sagatavošanās darbu.

Eiropas pilsoņu paneļdiskusijas ir EP, ES Padomes un EK organizētās konferences pamatā. Paneļdiskusiju apspriedēs tiks ņemts vērā daudzvalodu digitālajā platformā sniegtais devums un ieteikumi, kas izriet no valstu pilsoņu paneļdiskusijām un pasākumiem, kuri tika organizēti visās dalībvalstīs.

Konference par Eiropas nākotni ir ES institūciju - ES Padomes, EP un EK - iniciatīva, lai uzklausītu iedzīvotājus un veidotu Eiropas nākotni labāku. Konference tika atklāta 9.maijā, Eiropas dienā.

Līdz šim vairāk nekā 355 000 eiropiešu ir iesaistījušies konferences laikā notiekošajos pasākumos, apspriežot un izvirzot idejas, piedaloties un organizējot pasākumus. Konferences par Eiropas nākotni tēmas ir klimata pārmaiņas un vide, veselība, spēcīgāka ekonomika, sociālais taisnīgums un nodarbinātība, ES pasaulē, vērtības un tiesības, tiesiskums, drošība, digitālā pārveide, Eiropas demokrātija, migrācija, izglītība, kultūra, jaunatne un sports.