Rīga, 10.nov., LETA. Jaunajā pašvaldību likumā iestrādājot iedzīvotāju līdzdalības instrumentus, tos nedrīkst pārāk formalizēt, trešdien domnīcas "Providus" diskusijā par to, kā mazināt pašvaldību iedzīvotāju pilsonisko apātiju, aicināja pašvaldību un Saeimas pārstāvji.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja Inga Goldberga (S) sacīja, ka iedzīvotāju līdzdalības pasākumi, kas jau ir pašvaldībās vai ir paredzēti jaunajā likumā, un sabiedrības līdzdalība vēlēšanās ir absolūti saistītas lietas. "Ja cilvēks piedalās, tic, ka viņa viedoklis tiks ņemts vērā, tad viņš tic, ka viņa viedoklis tiks ņemts vērā, arī piedaloties vēlēšanās," uzskata parlamentāriete.

Viņa arī uzsvēra, ka, ieviešot jaunus mehānismus, nevajadzētu sajaukt vai izjaukt jau esošās lietas, kā arī pārlieku formalizēt jaunus instrumentus, lai tie nepaliek tikai deklaratīvi.

Arī Preiļu novada domes priekšsēdētājs Ārijs Vucāns ("Apvienība "Iedzīvotāji"", LRA, JKP) pauda bažas, ka iedzīvotāju padomēm varētu būt deklaratīvi-dekoratīvs raksturs, ņemot vērā, ka domēm, pieņemot lēmumus, viņu viedoklim būs tikai konsultatīva forma. Turklāt tie iedzīvotāji, kas vēlas iesaistīties pašvaldības darbā, to darot arī tagad.

Līdzīgi domā arī Augšdaugavas novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kucins (Daugavpils novada partija). "Kas grib strādāt, atrod instrumentus," sacīja vietējais politiķis.

Pašvaldība regulāri rīkojot iedzīvotāju aptaujas un, pēc Kucina teiktā, jauniešus interesē vien izklaides iespējas novadā. "Ar to viss arī norobežojas," šīs sabiedrības iesaisti pašvaldības darbā un vēlēšanās komentēja domes priekšsēdētājs.

Vienlaikus viņš aicināja sagaidīt galīgo likuma redakciju un "neskriet vezumam pa priekšu".

Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis (NA) diskusijā apgalvoja, ka novadā apvienotajās pašvaldībās pastāvēja dažādi līdzdalības mehānismi gan formālām, gan neformālām sabiedrības grupām, un aktivitāte bijusi dažāda.

"Būtu svarīgi, lai jaunais regulējums nebūtu pārāk stingrs un formāls," uzsvēra Okmanis, piebilstot, ka iedzīvotāju padomju izveide nedrīkst palikt arī par vēl vienām vēlēšanām.

"Providus" rīkotās diskusijas mērķis bija apspriest iemeslus zemajai līdzdalībai 2021.gada jūnija pašvaldību vēlēšanās un diskutēt par to, vai jaunajā pašvaldību likumprojektā paredzētās iedzīvotāju iesaistes iespējas, piemēram līdzdalības budžets, iedzīvotāju padomes, kolektīvie iesniegumi, pašvaldību referendumi, varētu vairāk ieinteresēt iedzīvotājus par savas pašvaldības darbu.

Kā ziņots kopumā vasarā notikušajās pašvaldību vēlēšanās Latvijā ir piedalījušies 34% balsstiesīgo.

Šajās vēlēšanās bija jāievēlē 664 deputāti kopumā 40 pašvaldībās - sešās valstspilsētās un 34 no jauna izveidotajos novados.

https://infogram.com/aktivitate-latvijas-pasvaldibu-velesanas-lidz-plkst2000-1h8n6m3p773pz4x?live