Rīga, 16.okt., LETA. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vairākums šonedēļ noraidīja priekšlikumu virzīt skatīšanai parlamentā pirmajā lasījumā Komunistiskā totalitārā režīma un rusifikācijas nosaukumu pārdēvēšanas likumprojektu.

Ar Tieslietu ministrijas atbalstu sagatavotos grozījumus iesniedza "Konservatīvo" deputāti Krišjānis Feldmans, Evita Zālīte-Grosa, Ainars Bašķis, Jānis Butāns un Ieva Akuratere.

Desmit dienu laikā no dienas, kad pieejams atbildīgās komisijas atzinums, minētajiem deputātiem ir tiesības lūgt komisijā neatbalstīto likumprojektu tomēr skatīt Saeimas sēdē. Minētajiem deputātiem līdz ar oktobra beigām beigsies pilnvaru termiņš, bet nākamajā Saeimā "Konservatīvie" nav pārvēlēti.

Pirms lēmuma pieņemšanas deputāts Aigars Bikše (AP) komisijas sēdē ceturtdien vaicāja, kāda būs likuma attieksme pret tiem, kuri bija gan iesaistīti kādos varas procesos, gan cita starpā pretojās režīmam, piemēram, Andrejs Saharovs. Gan Bikše, gan komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV) interesējās, kā likums attieksies pret mākslinieku Gustavu Kluci.

Deputāte Akuratere norādīja, ka pievienojas Bikšes paustajam un uzskata, ka likumprojekts ir nepieciešams, taču būtu precizējams. Ļoti svarīgi ir likvidēt ar komunistisko teroru saistītos nosaukumus, uzsvēra politiķe.

Akuratere reizē atzīmēja, ka likuma pieņemšanas gaitā nevar izmantot "raganu medības", lai mēs nelikvidētu paši savu kultūru - māksliniekus, zinātniekus, rakstniekus, dzejniekus un citus. Viņa skaidroja, ka zina piemērus ar talantīgiem cilvēkiem padomju laikā, kuriem bija jāizšķiras, vai nodarboties ar savu talantu. Ja viņi padomju laikā nebūtu rakstījuši dzeju, tad arī nebūtu snieguši ieguldījumu latviešu kultūrā, vērsa uzmanību Akuratere.

Tāpēc likumprojektā jāparedz kultūras vēsturnieku piedalīšanos šo jautājumu izlemšanā, akcentēja deputāte.

Deputāte Evija Papule (AP) vaicāja, vai grozījumi paredzēs pārskatīt attieksmi pret latviešu literatūru un kāda būs likuma attieksme pret Andreju Upīti, Mirdzu Ķempi, Leonu Paegli, Linardu Laicenu un citiem latviešu literatūras autoriem.

Grozījumi iesniedzēju pārstāvji skaidroja, ka Latvijā ir profesionāļi, kuri arī sniegs savu atzinumu šajos jautājumos. Kritēriji ir noteikti likumā, nosakot, ka lēmumu pieņem pašvaldība, skaidroja likumprojekta virzītāji.

Viens no grozījumu atbalstītājiem, Didzis Šēnbergs vērsa uzmanību, ka likumprojektā ir paredzēts, ka Ministru kabinets varēs noteikt izņēmumus, piemēram, Akurateres minētajos gadījumos. Savukārt Papules minētā Leona Paegles vārdu nevarētu izmantot, jo attiecībā uz viņu ir spēkā esošs, notiesājošs tiesas spriedums, pauda Šēnbergs.

Ašeradens uzsvēra, ka nacionāla līmeņa institūcijai jāpieņem lēmumus par to, kuri nosaukumi pārdēvējami, lai neveidotos situācija, ka 43 pašvaldībās tiktu atšķirīgi vērtēta viena un tā pati persona.

Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Lilita Vilsone norādīja, ka likumprojektā nav skaidri noteikts, kura būs atbildīgā institūcija, kura pieņems lēmumu par ielu vai citu nosaukumu obligātu mainīšanu. Vilsone vērsa uzmanību, ka jau pašlaik pašvaldībām ir tiesības mainīt ielu nosaukumus, kas praksē jau notiek.

Saeimai sākotnēji jāvienojas, kāds ir likumprojekta mērķis, kas ļautu strādāt pie šo izmaiņu tālākas virzīšanas, skaidroja juriste. Tāpat jābūt skaidrībai, cik valstij un pašvaldībai izmaksās adrešu maiņa, norādīja Vilsone.

Pēc komisijas vairākuma lēmuma nevirzīt likumprojekta tālākai skatīšanai biedrība "Publiskās atmiņas centrs" izplatīja paziņojumu, kurā nosodīja komisijas deputātu rīcību.

"Visatļautības sekmēšana, ignorējot Latvijas Republikas Satversmē noteikto komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākumu, var veicināt sabiedrības grupu radikalizēšanu un drošības risku pieaugumu Krievijas-Ukrainas kara laikā atsevišķās pašvaldībās, piemēram, Daugavpilī," teikts biedrības paziņojumā.

Tās pārstāvji atgādina, ka Valsts prezidents Egils Levits aicināji likumprojektu pieņemt vēl 13.Saeimas pilnvaru periodā.

Kā ziņots, komisijā neatbalstītajā likumprojektā paredzētais uzdevums ir izskaust tādu vietvārdu lietošanu, kas slavina komunistisko totalitāro režīmu un kas izveidoti Latvijas teritorijas rusificēšanai un Krievijas slavināšanai.

Likumprojekta mērķis ir īstenot Satversmes ievadā noteiktos okupācijas režīma neatzīšanas un komunistiskā totalitārā režīma nosodījuma principus, proti, nepieļaut Latvijas kā demokrātiskas, tiesiskas un nacionālas valsts vērtību noniecināšanu un apdraudējumu, nosodīt komunistisko totalitāro režīmu, PSRS okupācijas varu, tās veiktos noziegumus un tās īstenoto politiku, kā arī nosodīt Latvijas rusifikācijas politiku kā PSRS turpinātas Krievijas impērijas patvaldnieciskās politikas daļu, kā arī nosodīt Padomju Savienības Komunistiskās partijas, tajā skaitā ar iepriekšējiem nosaukumiem, politiku un darbību, kā arī Komunistiskās Internacionāles politiku un darbību.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K) iepriekš uzsvēris, ka Latvijas publiskā ārtelpa vēl joprojām ir diezgan piesātināta ar padomju komunistiskā totalitārā režīma ideoloģiju reprezentējošiem oficiālajiem vietvārdiem. Satversmes ievadā ir nostiprināts pienākums nosodīt komunistisko totalitāro režīmu un noteikts, ka Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus.

Bordāna ieskatā, likumprojekts atjaunos vēsturisko taisnīgumu - novērsīs nepatiesu, neprecīzu un neobjektīvu vēsturisko notikumu atspoguļojumu, godinās Latvijas tautas veikumu Brīvības cīņās un pretošanos komunistiskajai totalitārajai okupācijas varai un izrādītu cieņu to upuriem, veicinātu sabiedrības izpratni par notikumiem Latvijas teritorijā pirms Latvijas neatkarības proklamēšanas, Brīvības cīņu laikā, starpkaru periodā, Otrā pasaules kara laikā un pēckara PSRS okupācijas periodā līdz Latvijas neatkarības "de facto" atgūšanai, kā arī latviešu tautas genocīdu PSRS teritorijā, tādējādi stiprinot sabiedrības publisko vēsturisko atmiņu. Paredzēts, ka vietvārdu pārdēvēšanu finansēs no valsts līdzekļiem.