Rīga, 27.maijs, LETA. Latvijas pilsētu vēlmi attīstīt uzņēmējdarbību varētu stimulēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN) pārdale un iespēja iedzīvotājiem tieši ievēlēt pašvaldības vadītāju, otrdien domnīcas "LaSER" pētījuma "Latvijas pilsētas 2040: izaugsme, konkurētspēja, pārvaldība" prezentācijā sacīja "LaSER" valdes priekšsēdētājs Daunis Auers.

Viņš sacīja, ka patlaban pašvaldības pamatā tiek finansētas ar IIN, kas tiek piesaistīts pie nodokļu maksātāja dzīvesvietas. Tas savukārt mudina pašvaldības attīstīt atpūtas vidi - parkus, bērnudārzus, skolas nevis uzņēmējdabību. Šobrīd pašvaldības neiegūst tiešo labumu, piesaistot investīcijas, atzina Auers.

"LaSER" pētnieku ieskatā būtu jāapsver jauna pašvaldību finansēšanas modeļa ieviešana, kurā IIN starp pašvaldībām tiktu sadalīts gan pēc dzīvesvietas, gan darbavietas. Tāpat pilsētas varētu saņemt arī daļu no UIN, ko maksātu to teritorijā strādājošie uzņēmumi.

Auers skaidroja, ka tas mudinātu pašvaldības ne tikai veicināt esošo uzņēmumu izaugsmi, bet arī censties piesaistīt dažāda veida jaunus uzņēmumus un uzņēmējus.

Šobrīd uzņēmēji neuzskata, ka pašvaldības veicina uzņēmējdarbību. Tikai 16% domā, ka pašvaldības to veicina, 21% uzskata, ka neveicina, bet pārējie norāda, ka pašvaldības to darbību neietekmē, informēja Auers.

Jautāts cik lielu daļu IIN un UIN varētu pārdalīt par labu pašvaldībām pēc iedzīvotāju darbavietas, Auers sacīja, ka, viņaprāt, ar IIN tie varētu būt 50% pret 50%, bet ar UIN varētu sākt pakāpeniski no 10%, pēc tam pašvaldību daļu palielinot.

Tāpat "LaSER" pētījumā norādīts, ka pašvaldību pārvaldības modeli varētu padarīt dinamiskāku, ieviešot tieši vēlētu pilsētas mēru.

"LaSER" pētniece Malvīne Stučka sacīja, ka neviens pētījums neapstiprina, ka iedzīvotāju vēlēts domes priekšsēdētājs veicinātu ekonomisko izrāvienu, tomēr šādā gadījumā pieaug iedzīvotāju uzticība pašvaldībai. Tāpat iedzīvotāju vēlēts domes priekšsēdētājs varētu samazināt birokrātijas procesus.

Stučka informēja, ka Latvijā, īpaši lielākās pilsētās, iedzīvotāji vēlētos paši ievēlēt domes priekšsēdētāju ar plašām pilnvarām, jo iedzīvotāju skatījumā tas dotu lielāku ietekmi pār vietējo vadību. Savukārt iedzīvotāju ievēlēts mērs justu lielāku atbildību iedzīvotāju priekšā

Domnīcas "LaSER" pētījumā "Latvijas pilsētas 2040: izaugsme, konkurētspēja, pārvaldība" kopumā piedāvāti četri Latvijas pilsētu attīstības scenāriji, ņemot vērā pētījumā analizētos priekšlikumus izmaiņām pašvaldību pārvaldīšanas modelī, kā arī finansēšanas mehānismā.

Scenārijs "Plaukstoša pilsēta" paredz gan UIN un IIN pārdali par labu pašvaldībām, gan tieši vēlētu pilsētas mēru. "LaSER" pētījums šajā scenārijā prognozē strauju un ilgtspējīgu attīstību, nodrošinot investīcijas gan uzņēmējdarbības vidē, gan iedzīvotāju labklājībā. Pēc šī scenārija mērs ir ieņēmis proaktīvu lomu investīciju piesaistē, bet uzņēmējdarbības attīstība radījusi vietējās darbavietas.

Scenārijs "Glaunais guļamrajons" paredz tieši vēlētu pilsētas mēru, bet neparedz jebkādas izmaiņas UIN un IIN sadalē. Šis scenārijs prognozē augošu nevienlīdzību starp ekonomiskajiem centriem un to apkārtnē esošajiem "guļamrajoniem", kā arī attālākām pašvaldībām. Tieši vēlētam mēram būtu vēlme radīt labu vidi iedzīvotājiem nevis jaunas darbavietas.

Scenārijs "Nesteidzīgā pilsēta" neparedz izmaiņas ne mēra ievēlēšanas kārtībā, ne IIN un UIN sadalē. Šis scenārijs paredz nevienmērīgu attīstību starp pašvaldībām, kas aktīvi strādā pie uzņēmējdarbības attīstības, un pašvaldībām, kas kļūst arvien mazāk pievilcīgas investoriem. " Pēc šī scenārija nekas šausmīgs nenotiek, bet bez Eiropas Savienības naudas nenotiek arī nekas īpaši labs," teica Auers.

Savukārt scenārijs "Piesardzīgā pilsētiņa" paredz IIN un UIN sadales reformu, bet nemaina mēra ievēlēšanas kārtību. Šis scenārijs paredz lēnāku un mazāk efektīvu pašvaldības attīstību. Pēc šī scenārija mēram būtu grūti skaidri attīstīt kādu vīziju, jo jārēķinās ar politisko koalīciju. Tāpat šādā pašvaldībā būtu piesardzīga pieeja investīciju piesaistei.

Domnīcas "LaSER" pētījumā norādīts, ka pilsētas Baltijā un Ziemeļvalstīs saskaras ar līdzīgiem izaicinājumiem - demogrāfijas jautājumi, uzņēmēju un investīciju piesaiste, kvalitatīvu un pieejamu pakalpojumu nodrošināšana vietējiem iedzīvotājiem, kā arī infrastruktūras apsaimniekošana un uzturēšana.

Neraugoties uz ģeogrāfisko attālumu no galvaspilsētas, Skandināvijas valstu piemēri apliecina, ka tas nav šķērslis pilsētu ilgtspējīgai attīstībai. Arī "LaSER" veiktajā pētījumā "Latvijas pilsētas 2040: izaugsme, konkurētspēja, pārvaldība" iezīmējas pozitīva tendence - reģionu pilsētām Latvijā ir nozīmīgs attīstības un konkurētspējas potenciāls.

Vienlaikus Latvijas pilsētu pamatinfrastruktūras līmenis ir salīdzināms ar augošām mazpilsētām Ziemeļeiropā, kas veido stabilu pamatu investīciju piesaistei un ilgtspējīgai ekonomiskajai izaugsmei.