Rīga, 16.sept., LETA. Reaģējot uz Valsts kontroles (VK) veikto revīziju, Limbažu novada pašvaldība izstrādās tiltu pārvaldīšanas kārtību, atbildē VK norāda pašvaldība.

VK revīzijas laikā konstatēja, ka novadā nav veiktas galvenās inspekcijas vairākumam tiltu. Pašvaldība skaidroja, ka galvenās inspekcijas līdz šim veiktas tiltiem, kuru stāvoklis pēc Limbažu novada atbildīgo speciālistu ieskatiem bijā kritiskākais. Tā kā nebija normatīvā regulējuma, kas paredzēja inspekciju veikšanas biežumu un inspekcijas veikšanas kārtību, tad attiecīgi pārējiem tiltiem šīs galvenās inspekcijas netika veiktas.

Pārējiem tiltiem veiktas regulāras vispārējās inspekcijas, ko vizuāli veica Limbažu novada pašvaldības atbildīgie speciālisti, novērtējot esošo stāvokli uz vietas objektā.

Vietvara arī atzīst, ka par ceļu uzturēšanu atbildīgās personas līdz šim tiltus īpaši neizdalīja, jo to stāvoklis noteiktā laika posmā nav tik mainīgs, un tika pieņemts, ka tilti viennozīmīgi ir neatņemama ceļa sastāvdaļa.

"Dokumentācija un kārtība, kādā jāveic tiltu tehniskā stāvokļa noteikšana, bez šaubām ir svarīga, tomēr, veicot visas nepieciešamās procedūras, joprojām galvenā problēma ir finansējuma trūkums, lai sāktu praktiskus darbu inspekcijas rezultātā konstatēto trūkumu novēršanā," uzsver domē.

Atbilstoši VK ieteikumiem pašvaldība sola izstrādāt tiltu pārvaldīšanas kārtību, paredzot regulāru vispārējo inspekciju veikšanu. Tāpat tiks izstrādātas kontroles procedūras atbilstošu uzdevumu veikšanai, realizējot galveno inspekciju slēdzienus.

Iecerēts arī, ka autoceļu tehniskā stāvokļa apsekošanas un darbu pieņemšanas žurnālos tiks atspoguļoti veiktie darbi tiltu tehniskā stāvokļa uzlabošanai. Paralēli arī tiks izstrādāta kārtība informācijas sniegšanai domes deputātiem par tiltu tehnisko stāvokli un provizoriskajām izmaksām nepieciešamo darbu veikšanai vai defektu novēršanai.

Kā ziņots, VK veikusi revīziju 11 pašvaldībās - Rīgā, Daugavpilī, Rēzeknē, Ventspilī un Jelgavā kā arī Daugavpils, Madonas, Rucavas, Nīcas, Limbažu un Smiltenes novadā. Revīzijā secināts, ka pašvaldību tiltiem nav tikusi pievērsta nepieciešamā uzmanība ne no valsts puses, ne no to tiešajiem saimniekiem - pašvaldībām, tāpēc neesot pārliecības par vismaz 98 pašvaldības tiltu drošību.

Revīzijā konstatētais liecina, ka pašvaldībās bieži vien netiek realizēti daudzi no nepieciešamiem pārvaldības pasākumiem. Tilti galvenokārt netiek uztverti kā inženierbūves, bet kā parasti ceļu posmi, un apsaimniekošana aprobežojas ar brauktuves uzturēšanai nepieciešamiem darbiem, piemēram, veicot bedrīšu lāpīšanu.

Pašvaldību īpašumā esošo tiltu stāvokli Valsts kontrole saskata kā nopietnu problēmu, kas nonāks valdības darba kārtībā jau tuvākajā desmitgadē. Revidenti akcentē, ka patlaban to vairs nevar uzskatīt tikai par pašvaldību problēmu, jo pirms 60-70 gadiem celto un kopumā slikti uzturēto tiltu pilnvērtīgas izmantošanas laiks tuvojas beigām un būs nepieciešami lieli ieguldījumi.

Novados vien būs nepieciešami gandrīz 85 miljoni eiro esošo tiltu atjaunošanai un jaunu būvniecībai. Ja valsts un pašvaldības neradīs risinājumus un finansiālu atbalstu šīs jomas salīdzinoši straujai sakārtošanai, var sagaidīt sekas, kas sāpīgi skars gan iedzīvotāju mobilitāti, gan drošību, gan tautsaimniecību kopumā, skaidro VK.

Valsts kontrole ir sniegusi ieteikumus situācijas uzlabošanai izlasē iekļautajām 11 pašvaldībām, tomēr aicina tam pievērsties arī citas pašvaldības, jo revīzijā konstatētā situācija ar pašvaldību tiltiem un pārvadiem, visticamāk, ir līdzīga visas Latvijas teritorijā.