Rīga, 14.nov., LETA. Rīgas metropoles areāla pārvaldība tiks attīstīta uz Rīgas plānošanas reģiona bāzes, aģentūru LETA informēja Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).

Šonedēļ viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministres Ingas Bērziņas (JV) vadībā norisinājās Rīgas metropoles areāla attīstības darba grupa, kurā dalībnieki konceptuāli vienojās par potenciālo metropoles areāla pārvaldības modeli.

Darba grupā panākta vienošanās par Rīgas metropoles likuma izstrādi, ko plānots paveikt līdz gada beigām. Ministre cer, ka šis Rīgas metropoles pārvaldības modelis dos reālu ieguvumu, veicinot iekšzemes kopprodukta pieaugumu Rīgas metropolē un tādējādi stiprinās arī Latvijas ekonomisko izaugsmi.

Iesaistītās puses vienojās par Rīgas plānošanas reģiona kompetences un kapacitātes stiprināšanu, lai nodrošinātu Rīgas metropoles areāla stratēģiskās plānošanas un koordinēšanas funkciju metropoles areāla konkurētspējas un mobilitātes jautājumu vienotai pārvaldībai.

VARAM apņēmusies sagatavot likumprojektu, kas ietvertu konkrētākus pārvaldības priekšlikumus, kas balstīti līdzšinējās darba grupās izdiskutētajos priekšlikumos un Helsinku metropoles areāla pārvaldības modelī kā labās prakses piemērā.

Kā skaidro VARAM, konkurētspējas jomā Rīgas metropoles areālā jāveicina investīciju apjoma, eksportspējas un tūristu pavadītā laika areāla teritorijā pieaugums. Vienlaikus mobilitātes jomā jāveicina sabiedriskā transporta lietošana, ceļā pavadāmā laika samazinājums, CO2 emisiju samazinājums.

Darba grupā piedalījās Rīgas, Pierīgas pašvaldību, Rīgas, Kurzemes un Zemgales plānošanas reģionu, nozaru ministriju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība "Rīgas metropole", Saeimas un Latvijas Stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūta pārstāvji.

Kā aģentūru LETA informēja Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienībā "Rīgas metropole", svarīgs ir arī finansējuma jautājums, jo ministrijas iecerētā pārvaldības reforma ar uzdevumiem pēc būtības nozīmē jaunu funkciju deleģējumu Rīgai un Pierīgas pašvaldībām. Kā potenciālo avotu pašvaldības min finanšu izlīdzināšanas fonda iemaksas, ko tās maksā.

"Rīgas metropoles" līdzpriekšsēdētāja un Ādažu novada domes priekšsēdētāja Karīna Miķelsone (LRA) uzsver, ka, domājot par jaunu pārvaldības modeli reģionā, valstij svarīgi ņemt vērā vairākus aspektus. Viens no tiem ir neradīt papildu iestādes, administrāciju un izmaksas tā uzturēšanai vai otrā līmeņa vēlēšanu rīkošanai. Jāveido rīcībspējīga platforma ar konkrētiem uzdevumiem, turklāt papildus reģiona teritoriālās plānošanas, kopīgas un efektīvas transporta un mobilitātes tīkla izveidei būtu jāiekļauj arī izglītības jautājumi.

"Rīgas plānošanas reģiona kā iestādes stiprināšana izpildītu šos priekšnosacījumus," uzskata Miķelsone.

Vienlaikus Miķelsone norāda, ka pašvaldību budžetiem nevar uzlikt jaunas funkcijas un ar tām saistītas izmaksas. "Mēs jau šobrīd 10% līdz 20% no saviem budžetiem iemaksājam pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā. Ja šim jaunajam modelim, ko valsts veido, neseko finansējums, tad finanšu izlīdzināšanas fonda iemaksas būtu jānovirza efektīvai Rīgas metropoles reģiona attīstības nodrošināšanai," skaidro Miķelsone.

Viņasprāt, bez papildu finansējuma jaunu funkciju īstenošana nav iespējama.

"Rīgas metropole" ieskatā VARAM izvirzītos uzdevumus, piemēram, vienots transporta tīkls un vienotas infrastruktūras veidošana starp Rīgu un Pierīgu, visefektīvāk varētu risināt tieši jau esošā Rīgas plānošanas reģiona stiprināšana, piešķirot tai papildu funkcijas.

"Rīgas metropoles" pašvaldību ieskatā, Rīgas un Pierīgas attīstības jautājumus nevar skatīt atsevišķi no investīciju attīstības jautājuma, piemēram, mobilitātes punktu veidošanai, transporta tīklam un Pierīgas pašvaldību līdzmaksājumiem sabiedriskā transporta nodrošināšanai, ūdenssaimniecības, ceļu un arī drošības jautājumiem.

Pastāvīgs finanšu trūkums ir bijis viens no iemesliem, kāpēc līdz šim vienota attīstība ir virzījusies lēni, jo kopējas sadarbības īstenošana prasa apjomīgas pašvaldību investīcijas infrastruktūrā un teritorijas pārvaldībā, akcentē "Rīgas metropoles" pārstāvji.