Rīga, 15.maijs, LETA. Konferences par Eiropas nākotni noslēguma ziņojumā iekļauti seši priekšlikumi tematā par klimata pārmaiņām un vidi, kuru mērķis ir ilgtspējīga lauksaimniecība, Eiropas Savienības (ES) enerģētiskā neatkarība, pieejams un videi draudzīgs sabiedriskais transports un mazāk atkritumu.

Priekšlikuma "Lauksaimniecība, pārtikas ražošana, bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmas, piesārņojums" mērķis ir "droša, ilgtspējīga, taisnīga, klimata ziņā atbildīga un pieejama pārtikas ražošana, respektējot ilgtspējības principus, vidi un aizsargājot bioloģisko daudzveidību un ekosistēmas, vienlaikus garantējot pārtikas drošību. Lai sasniegtu šo mērķi, Konferences par Eiropas nākotni dalībnieki piedāvājuši deviņus pasākumus.

Ieteikts veicināt efektīvu un videi un klimatam draudzīgu lauksaimniecību un zvejniecību ES un visā pasaulē, tai skaitā bioloģisko lauksaimniecību un citus inovatīvus un ilgtspējīgus lauksaimniecības veidus, piemēram, vertikālo lauksaimniecību, novirzīt subsīdijas un atbalstīt iniciatīvas šādas lauksaimniecības attīstībai. Ierosināts arī piemērot aprites ekonomikas principus lauksaimniecībā un veicināt pasākumus pārtikas atkritumu samazināšanai. Aicināts arī ievērojami samazināt ķīmisko pesticīdu un mēslojumu izmantošanu. Ierosināti arī pasākumi oglekļa emisijas samazināšanai, labāku darbavietu radīšanai lauksaimniecības sektorā un dzīvnieku labturības uzlabošanai.

Iepriekšējais priekšlikums tiek turpināts ar vēl vienu mērķi, proti, aizsargāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību, ainavu un okeānus, kā arī novērst piesārņojumu. Šeit piedāvāti septiņi pasākumi.

Konferences par Eiropas nākotni noslēguma ziņojumā ieteikts pievērst lielāku uzmanību un vērību aizsargājamām teritorijām, ieviest piespiešanas un atlīdzības sistēmu cīņai ar piesārņojumu, palielināt pašvaldību lomu pilsētu plānošanā un jaunu ēku būvniecībā, aizsargāt insektus un veicināt jaunu mežu stādīšanu. Ierosināts arī noteikt visām ES valstīm saistošus mērķus vietējo mežu un vietējās floras atjaunošanai, ņemot vērā valstu īpatnības un atšķirīgās situācijas. Ieteikts arī stingrāk realizēt un paplašināt vienreiz lietojamo plastmasas produktu aizliegumu. Ieteikti arī pasākumi cīņai pret upju un okeānu piesārņošanu un gaismas piesārņojumu.

Priekšlikuma "Klimata pārmaiņas, enerģētika, transports" mērķis ir uzlabot Eiropas enerģētisko drošību un vienlaikus sasniegt ES enerģētisko neatkarību un nodrošināt eiropiešiem pietiekamu, pieejamu un ilgtspējīgu enerģiju. Mērķis ir cīņa ar klimata pārmaiņām, ES ieņemot globālās līderes lomu ilgtspējīgas enerģijas jomā, un globālo klimata mērķu ievērošana. Lai sasniegtu šo mērķi, tiek ierosināti 11 uzdevumi.

Ieteikts paātrināt pāreju uz zaļo enerģiju, enerģētikas politikā apsvērt arī ģeopolitiskās un drošības sekas, samazināt atkarību no naftas un gāzes importa, pārveidot un uzlabot elektrotīklus un elektroapgādes infrastruktūru, lai stiprinātu drošību un veicinātu pāreju uz atjaunojamiem enerģijas avotiem. Rosināts arī vairāk investēt tehnoloģijās, lai ražotu atjaunojamo enerģiju, un investēt jaunu, videi draudzīgu enerģijas avotu un uzglabāšanas metožu izpētē. Ierosināts arī padarīt CO2 filtrus par obligātiem fosilā kurināmā spēkstacijām un veikt citus pasākumus.

Priekšlikumā "Klimata pārmaiņas, enerģētika, transports" par mērķi izvirzīts nodrošināt kvalitatīvu, modernu, zaļu un drošu infrastruktūru, tostarp lauku un salu reģionos, jo īpaši, sabiedrisku transportu par pieņemamu cenu. Šī mērķa sasniegšanai noteikti astoņi uzdevumi.

Ieteikts atbalstīt sabiedrisko transportu un attīstīt Eiropas sabiedriskā transporta tīklu, kas ir efektīvs, uzticams un ar pieņemamām cenām, sevišķi laukos un salās. Ieteikts arī investēt ātrgaitas un nakts vilcienos un sekmēt atteikšanos no tuvajiem lidojumiem, kā arī veicināt elektroautomašīnu iegādi un izmantošanu. Aicināts arī uzlabot interneta un mobilo sakaru pārklājumu laukos un salās un veidot zaļākas pilsētas, kā arī veicināt velosipēdu izmantošanu satiksmē. Ieteikts arī regulēt kriptovalūtu ieguvi, kur tiek izmantots milzīgs daudzums elektroenerģijas.

Priekšlikumā "Ilgtspējīgs patēriņš, iepakošana un ražošana" par mērķi izvirzīts uzlabot materiālu izmantošanu un pārvaldību ES un veidot aprites ekonomiku, atbastot ilgtspējīgus ES produktus un ražošanu, kā arī nodrošināt visu ES tirgū laisto produktu atbilstību kopējiem ES vides standartiem. Šī mērķa sasniegšanai izvirzīti 13 uzdevumi.

Ierosināts saskaņot un ieviest stingrākus ražošanas standartus ES un caurspīdīgu marķēšanas sistēmu, kurā norādīta produkta ilgtspējība un ekoloģiskā pēda. Ieteikts arī pārskatīt globālās piegādes ķēdes, lai samazinātu ES atkarību un saīsinātu ķēdes. Ieteikti arī pasākumi, lai samazinātu atkritumus un padarītu iepakojumus videi draudzīgākus un ilgtspējīgākus, kā arī ierosināts visā ES ieviest depozīta sistēmu iepakojumu atgriešanai. Ierosināts noteikt precēm ilgākus garantijas periodus un popularizēt preču labošanu un ilgāku izmantošanu, kā arī izveidot otrreizējo izejvielu tirgu. Viens no uzdevumiem ir arī ilgtspējīga tekstila stratēģijas ātra ieviešana. Ieteikts arī paaugstināt vides standartus attiecībā uz atkritumu eksportu un ierobežot tādu preču reklamēšanu, kas ir kaitīgas videi.

Priekšlikumā "Informācija, izpratne, dialogs un dzīvesveids" izvirzīts mērķis veicināt zināšanas, izpratni, izglītību un dialogus par vidi, klimata pārmaiņām, elektroenerģijas patēriņu un ilgtspējību. Šī mērķa sasniegšanai izvirzīti astoņi uzdevumi, kas saistīti ar informācijas pieejamību. Viens no uzdevumiem paredz iekļaut skolu mācību programmās pārtikas ražošanu un bioloģiskā daudzveidības aizsardzību un veidot skolās dārzus.

Kā ziņots, pirmdien - Eiropas dienā - svinīgi noslēdzās Konference par Eiropas nākotni. ES iedzīvotāju paneļdiskusijās, nacionālajos paneļos un daudzvalodu digitālajā platformā izteiktie ierosinājumi dzīves ES uzlabošanai apkopoti deviņās tēmās.

Kopumā izstrādāti 49 ierosinājumi, kuru īstenošanai ieteikti 325 pasākumi.

ES vadības pārstāvji ir pauduši apņēmību īstenot lielu daļu no konferences laikā izstrādātajiem priekšlikumiem un vairot pilsoņu iesaisti lēmumu sagatavošanas un pieņemšanas procesā.

Pēc noslēguma ziņojuma saņemšanas trīs ES pārvaldības iestādes atbilstoši savai kompetencei izvērtēs, kā efektīvi īstenot ziņojumā izteiktos ierosinājumus.

Eiropas Parlamenta deputāti jau pagājušajā nedēļā Strasbūrā pieņēma rezolūciju, kurā pauda atbalstu konferences secinājumiem un aicināja sākt darbu, lai grozītu ES pamatlīgumus.

Konference par Eiropas nākotni ir ES institūciju - ES Padomes, Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas - iniciatīva, lai uzklausītu iedzīvotājus un veidotu Eiropas nākotni labāku. Konference tika atklāta pērn 9.maijā, Eiropas dienā.