Rīga, 12.dec., LETA. Līdz svētdienai, 18.decembrim, Ciblas Kultūras namā skatāma ceļojošā izstāde "Laiku laikūs plyust Ilža", kas ir veidota kā atskats uz folkloras kopas "Ilža" padarīto, svinot dzimšanas dienu, aģentūra LETA uzzināja Ludzas novada pašvaldībā.

Izstādē apkopoti materiāli par folkloras kopas paveikto - ierakstītie diski, ārzemju viesizrādes Vācijā, Lietuvā un citviet, kā arī koncerti un dalība dažādos festivālos Latvijas pilsētās, afišas, fotogrāfijas, saņemtās balvas un atzinības, aģentūrai LETA pastāstīja Ciblas kultūras nama vadītāja Sandra Beļavska.

Folkloras kopa "Ilža" darbojas jau kopš 1990.gada, un tās dalībnieki ir dažādu paaudžu pārstāvji. Vārds "Ilža" radies no upītes sena nosaukuma, kas tek cauri Ciblai. Ludzas novada folkloras kopa "Ilža" paveikusi nozīmīgu darbu kultūrvēstures mantojuma saglabāšanā, restaurējot zudušo Ludzas igauņu jeb Lucu valodu.

Ludzas igauņu valoda ir dienvidigauņu (tajā skaitā arī divas Baltijas jūras somu valodas - veru un setu) valodas paveids. Vistuvākās radu valodas tai ir igauņu un lībiešu valoda. Ludzas igauņu valodas rakstība, kuras principus izstrādājis grāmatas autors, apvieno latviešu, latgaliešu, igauņu, veru un arī lībiešu rakstu valodas principus.

Ludzas igauņu apdzīvotais areāls atradies uz ziemeļiem, dienvidiem un austrumiem no Ludzas. Tā ir viena no trim ārpus Igaunijas esošajām dienvidigauņu valodu "salām". Dienvidigauņu valoda pirmā atdalījās no Baltijas jūras somu pirmvalodas, tādēļ Ludzas igauņu valoda ir nozīmīga to starpā. Tā ir saglabājusi vairākas arhaiskas vārdu formas un galotnes. Ludzas igauņu valodu vēsturiski lietoja tikai savstarpējai saziņai, tādēļ tai nepastāvēja standartizēta rakstība.

Izstāde apskatāma darba dienās no plkst.9 līdz 15. Iepriekš vienojoties, izstādi var apskatīt arī citā laikā.