Rīga, 27.febr., LETA. Lai mazinātu iespēju, ka lielā nokrišņu daudzuma dēļ applūst teritorijas un tiek nodarīti zaudējumi iedzīvotāju un pašvaldības īpašumiem, Rīgas dome aicina zemes īpašniekus sakopt savās teritorijās esošos grāvjus, kā arī nodrošināt piekļuvi pašvaldības pārziņā esošajiem meliorācijas grāvjiem un dot iespēju pašvaldības dienestiem tos iztīrīt, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Komunikācijas pārvalde.

Piekļuvi meliorācijas grāvjiem galvenokārt traucē grāvju aizsargjoslās nelikumīgi izbūvēti žogi. 

Konstatējot nelegāla žoga būvniecību, Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments izdos administratīvo aktu par patvaļīgas būvniecības radīto seku novēršanu. Administratīvā akta brīvprātīgas neizpildes gadījumā žogs var tikt demontēts piespiedu kārtā, izmaksas piedzenot no īpašnieka.

Rīgā meliorācija ir izveidota slēgtu un vaļēju sistēmu formā. Slēgtās sistēmas ir drenāžas un novadīšanas cauruļvadi, caurtekas un tamlīdzīgas būves, savukārt vaļējās sistēmas pamatā sastāv no atklātiem grāvjiem, kas ir savienoti ar novadāmo ūdeni pieņemošajām ūdenstilpēm. 

Bieži meliorācija pastāv kombinētā veidā viena veida sistēmām pārejot cita veida sistēmās. Mājokļu un vides departamenta kompetencē pamatā ir vaļējo meliorācijas sistēmu uzraudzība.

Atbilstoši normatīvajiem aktiem gan valsts, gan pašvaldības līmenī sistēma ir jāuztur tās zemes īpašniekam vai valdītajam, kura īpašumā konkrētā sistēma ir izbūvēta. Pašvaldībai nav tiesību ieguldīt līdzekļus privātīpašumu uzturēšanai, ja šī īpašuma uzturēšana īpašniekam noteikta kā pienākums.

Meliorācijas sistēmas ir izbūvētas pašvaldībai piederošos vai piekrītošos zemes gabalos, valsts īpašumos, kā arī privātīpašumos. Daļa pašvaldības kompetencē esošās sistēmas atrodas starp privātīpašumiem, turklāt pārtrauktos posmos. 

Šāda situācija apgrūtina sistēmu apsekošanas, uzturēšanas vai pārbūves darbus. Negodprātīgu zemes īpašnieku rīcības rezultātā, veidojot apbūvi, lai nodrošinātu piekļuvi apbūves gabalam, meliorācijas grāvji tiekot aizbērti vai iebūvētas caurtekas nepareizos augstumos un neizstrādājot meliorācijas sistēmu izbūves projektus, tādējādi traucējot meliorācijas sistēmas spēju novadīt ūdeni un radot citu īpašumu applūšanas risku, skaidro pašvaldībā.

Tāpat privātīpašumu rajonos izplatīta parādība esot apbūves gabalu nožogošana pa grāvja kranti, tādējādi iegūstot lielāku izmantojamo zemes platību, taču faktiski izslēdzot iespēju veikt grāvja uzturēšanas darbus speciāli tam noteiktajā ekspluatācijas aizsargjoslā. Ir zemes īpašnieki, kuri nožogo arī pieeju caurteku daļai meliorācijas posmos ne savā īpašumā, pilnībā izslēdzot iespēju novērtēt meliorācijas sistēmas stāvokli.

Pašvaldība uzsver, ka šādas darbības nav likumīgas un ir uzskatāmas par patvaļīgu būvniecību vai tīšu meliorācijas sistēmu bojāšanu, par kuru paredzēta atbildība. 

Situācijas nopietnību spilgti raksturojot rudens un pavasaris, kad ir palielināts nokrišņu daudzums, vai ziemas ar biežiem atkušņiem, kad meliorācijas sistēmām ir palielināta slodze un notiek piegulošo teritoriju applūšana.