Rīga, 22.sept., LETA. Latgalisko vērtību saglabāšanā, tai skaitā latgaliešu valodas attīstībā, kā arī Latgales sociāli ekonomiskās nevienlīdzības problēmu risināšanā iesaistīties apsolījušas piecas politiskās partijas, aģentūru LETA informēja Latgales kongresa lēmumu izpildes padomes (LKLIP) priekšsēdētājs Agris Bitāns.

LKLIP ir uzrunājusi politiskās partijas un apvienības, piedāvājot sadarbību Latgales kongresa rezolūcijas lēmumu īstenošanā. Memoranda parakstīšanai atsaukušies pieci politiskie spēki: "Nacionālā apvienība" (NA), "Konservatīvie", "Jaunā vienotība" (JV), "Apvienotais saraksts" un "Saskaņa".

Latgales kongresa laikā 29.aprīlī diskusijā "Latgales politiskais barometrs: Latgales politika pirms un pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā" tika aicināti piedalīties politisko partiju līderi no desmit politiskajiem spēkiem, kuru reitings saskaņā ar publiski pieejamajiem pētījumu centra SKDS aptauju rezultātiem 2022.gada visos pirmajos trīs mēnešos nav bijis zem 2%. Līdz ar to uz diskusiju tikai uzaicināta JV, Zaļo un zemnieku savienība, NA, "Saskaņa", "Attīstībai/Par!", "Progresīvie", Latvijas Krievu savienība, "Konservatīvie", "Latvija pirmajā vietā" un Latvijas Reģionu apvienība.

Šīs diskusijas laikā izskanēja daudz priekšlikumu, kas iekļauti Latgales kongresa rezolūcijā, tāpēc kongresa rīkotājiem radies priekšstats, ka partijām nebūs problēmu apliecināt gatavību tās īstenot arī LKLIP piedāvātajā memorandā.

Līdz šim brīdim ir parakstīti memorandi ar pieciem politiskajiem spēkiem, kur konkrēti priekšlikumi ierakstīti tikai NA memorandā, pārējie politiskie spēki konceptuāli atbalsta sadarbību un kongresā apstiprināto rezolūciju. "Apvienotais saraksts" piedāvā sadarbību visiem Latvijas reģioniem svarīgu jautājumu risināšanā - vietējās kopienas iesaiste ekonomisko, sociālo krīžu risināšanā, līdzsvarota reģionu attīstība, atbalsts izglītībā, veselībā, drošībā pierobežas reģioniem. "Konservatīvie" norāda, ka atbalsta ideju īstenošanu, "ciktāl tie nav pretrunā ar valsts/pašvaldību budžetu fiskālajām iespējām, cilvēkresursu pieejamību un iedzīvotāju/sabiedrības atbalstu atsevišķu punktu īstenošanas laikā".

NA atbalsta visus četrus Latgales kongresa konceptuālās darbības virzienus, norādot, ka primāri atbalstīs visus tautsaimniecības un latgaliešu valodas lietojuma priekšlikumus, izņemot amata vietu nodrošināšanu pirmsskolā un novadā, kas saistīti ar latgaliešu valodas mācīšanu vai konsultēšanu. Tāpat NA esot gatava atbalstīt un stiprināt Latgales administratīvo reģionu, tai skaitā, risinot Varakļānu jautājumu. Minēto jautājumu risināšanai gan nepieciešami papildus finanšu līdzekļi un atsevišķi stratēģiski uzdevumi jaunajā valdībā.

Kā norāda Bitāns, Krievijas iebrukums Ukrainā parāda, ka Latgale ir "karstais kartupelis", jo sociālā un etniskā situācija ir krasi atšķirīga no pārējās Latvijas, tāpēc Latgales iedzīvotāji sagaida partiju rīcību. Viņaprāt, šobrīd ir svarīgi stiprināt informatīvo telpu, ieviest latgaliešu valodas apmācību skolā, pašvaldībā, atzīstot tās attīstības nepieciešamību valsts institūcijās, panākot sociālekonomisko neatkarību un nodrošinot iedzīvotāju fizisko drošību Latgalē, Latvijas un ES sākumpunktā.

Latgales kongresā tika pieņemta Latgales kongresa rezolūcija, kurā izvirzīti svarīgākie uzdevumi nākamajiem pieciem gadiem Latgales, latgalisko vērtību, tai skaitā latgaliešu valodas attīstībā, kā arī Latgales sociāli ekonomiskās nevienlīdzības risināšanā.

Rezolūcijai ir četras sadaļas. Pirmā sadaļa ir valoda, izglītība, kultūra un identitāte saistībā ar plašāku latgaliešu valodas izmantošanu izglītībā un publiskajā telpā. Otrā sadaļa ir tautsaimniecība, uzņēmējdarbība un reģionālā attīstība ar mērķi veidot Latvijas tautsaimniecības un sociālekonomisko politiku, lai mazinātu reģionālo nevienlīdzību un sekas attiecību izmaiņām ar Latvijas austrumu kaimiņvalstīm. Trešā sadaļa ir pašvaldības un valsts pārvalde - tas uzlabošana Latgales kā administratīvā reģiona, tā arī valsts līmenī. Ceturtā sadaļa ir Latgales kongresa lēmumu izpildes padome kā jaunas pilsoniskās aktivitātes formas nodrošināšana latviešu vēsturisko zemju kontekstā.

LKLIP ir Latgales kongresa izveidota sabiedriska organizācija, kas kongresu starplaikos seko līdzi lēmumu izpildei un realizēšanai dzīvē un koordinē sabiedriski aktīvo latgaliešu kopējo darbu. 

Latgales kongress notiek reizi piecos gados. Kongresā piedalās delegāti no Latgales nevalstiskajām organizācijām, izglītības iestādēm, Baznīcas un uzņēmēju pārstāvji, zinātnieki un ekonomisti, kas ieinteresēti darboties Latgales kultūras un ekonomikas attīstībā.