Rīga, 26.marts, LETA. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien pirms pirmā lasījuma atbalstīja Saeimas Juridiskā biroja kritizētos grozījumus likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā", kas paredz, ka valsts turpmāk varēs piedalīties pašvaldību autonomajā funkcijā un sniegt palīdzību iedzīvotājiem pieejamu īres dzīvokļu nodrošināšanā, piedaloties publiskās un privātās partnerības (PPP) projektos.

Parlamenta Juridiskā biroja pārstāve Lilita Vilsone sēdes gaitā vairākkārt norādīja, ka saskaņā ar biroja vērtējumu Finanšu ministrijas (FM) iesniegtie grozījumi nav atbalstāmi, jo piedāvātā norma nav pilnīga, turklāt, pēc juristu domām, normai arī nav jābūt šī likuma regulējumā. Viņa pauda, ka likums regulē pašvaldības un iedzīvotāju attiecības, jo iedzīvotājiem ir tiesības saņemt palīdzību, bet pašvaldībai ir gan pienākums, gan tiesības.

Vilsone piedāvāja, iespējams, iekļaut likumā atsevišķu nodaļu, kas regulētu PPP projektus un valsts iesaisti. "Šāda norma nevar būt iestarpinājums likumā, kas runā par to, kā pašvaldība nodrošina palīdzību," aicināja Juridiskā biroja pārstāve.

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) norādīja, ka PPP projekti ir atbalstāmi, jo pašvaldību primārie mērķi ir jaunu bērnudārzu un skolu būvniecība. Savukārt jaunu īres namu būvniecība un kredīti būs vēl lielāks slogs.

Uz lielu slogu pašvaldībām norādīja arī komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR). Viņš apgalvoja, ka laikā, kad vadījis Rīgas domi, idejas par PPP pašvaldībā esot apsvērtas, taču FM tās esot noraidījusi tieši lielā finanšu sloga dēļ. Politiķis ir pārliecināts, ka Latvijā ir tikai viens veiksmīgs PPP projekts - Ķekavas apvedceļš.

Vienlaikus Burovs pauda, ka FM ideja ir ļoti laba, taču viņš neesot pārliecināts, ka regulējums jāparedz šajā likumā.

Savukārt deputāts Ingmārs Līdaka (AS) aicināja atbalstīt grozījumus, jo pretējā gadījumā, FM izstrādājot jaunu regulējumu citā likumā, paies ilgāks laiks.

Ņemot vērā diskusijas, pēc Burova priekšlikuma deputāti atbalstīja piedāvātos grozījumu pirms pirmā lasījuma, taču FM maija sākumā jānāk uz komisiju ar jauniem risinājumiem, kā PPP regulējumu īres dzīvokļu jautājumā iekļaut likumā.

Jau ziņots, ka patlaban Pašvaldību likums nosaka, ka pašvaldībai ir autonomā funkcija sniegt iedzīvotājiem palīdzību mājokļa jautājumu risināšanā, kā arī veicināt dzīvojamā fonda veidošanu, uzturēšanu un modernizēšanu.

Vienlaikus Pašvaldību likumā noteikts, kā tiek pildīta autonomā funkcija un kā valsts var uzņemties autonomā funkcijā ietilpstoša uzdevuma izpildi, proti, ārējos normatīvos paredzētajos gadījumos un kārtībā atsevišķu autonomo funkciju īstenošanā un finansēšanā piedalās valsts, valsts var uzņemties pašvaldības autonomajā funkcijā ietilpstoša uzdevuma izpildi likumā minētajos gadījumos un kārtībā, ievērojot subsidiaritātes un proporcionalitātes principu.

FM norāda, ka līdz šim iztrūka regulējuma, kā valsts var piedalīties pašvaldības autonomajā funkcijā sniegt iedzīvotājiem palīdzību mājokļa jautājumu risināšanā, īstenojot PPP projektu pieejamu īres mājokļu būvniecībai.

FM skaidro, ka šie grozījumi veicinās jaunu darbinieku piesaisti pašvaldībām, lai nodrošinātu to darbību, kā arī palīdzēs uzņēmumiem atrast darbiniekus, tādējādi sekmējot uzņēmējdarbību pašvaldības teritorijā.

Valdības atbalstītie grozījumi paredz, ka valstij būs atļauts piedalīties pašvaldības autonomās funkcijas izpildē, nosakot valsts iesaisti pašvaldību autonomās funkcijas izpildē un VAS "Valsts nekustamie īpašumi" dalību PPP projektā no valsts puses kā publiskā partnera pārstāvi pašvaldību dzīvojamā fonda veidošanā, uzturēšanā un modernizēšanā.

Ar grozījumiem paredzēts, ka valsts varēs sniegt palīdzību speciālistam, daļēji sedzot dzīvojamo telpu īres maksu, ja pašvaldībā ir nepieciešami speciālisti tās funkciju nodrošināšanai pārvaldes jomā, kā arī speciālisti komersantiem, kas darbojas katrā konkrētā pašvaldībā, lai sekmētu saimniecisko darbību pašvaldības administratīvajā teritorijā.

Valsts šādai palīdzībai varēs veidot un īstenot pieejamu mājokļu programmu, īstenojot to PPP veidā. Ministru kabinets lems par programmas nosacījumiem, finansēšanas un uzraudzības kārtību, komercdarbības atbalsta regulējuma piemērošanu un noteiks valsts kā publiskā partnera pārstāvi, ja nepieciešams deleģējot pārvaldes uzdevumus valsts kapitālsabiedrībai Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā. Tās pašvaldības, kas iesaistīsies šajā programmā, saistošajos noteikumos paredzēs speciālistu kategorijas, kurām nepieciešams sniegt palīdzību, un to atlases kritērijus.

Paredzēts, ka pašvaldības, kas iesaistīsies PPP projektā, būs atbildīgas par pieprasījuma nodrošināšanu konkrētajā pašvaldībā pēc pieejamiem īres dzīvokļiem. Paredzēts, ka pašvaldības veiks īres tiesību izsoles tām speciālistu kategorijām, kuras ir noteiktas ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem. Pēc izsoles pašvaldības ar īrniekiem slēgs īres līgumu, kurā noteikts, kādu daļu no īres maksas sedz pašvaldība un valsts.

Privātais partneris, kurš iesaistīsies PPP projektā, iepirkuma procedūrā noteiks to pieejamības maksājuma apmēru, ko vēlēsies saņemt par veiktajiem ieguldījumiem jaunu mājokļu būvniecībā. Starpību starp nosolīto īres maksu un nepieciešamo pieejamības maksājumu segs pašvaldības un/vai valsts dotācija privātajam partnerim.

Programmas pirmajā kārtā paredzēta vismaz 1000 pieejamu cenu īres dzīvokļu izbūve līdz 2030.gadam ar kopējām investīcijām ap 100 miljoniem eiro.

Programma ļaus nodrošināt modernus, energoefektīvus un cenu ziņā pieejamus dzīvokļus jaunajiem speciālistiem un viņu ģimenēm Latvijas valstij un pašvaldībām būtiskās nozarēs - skolotāji, ugunsdzēsēji, policisti, militārpersonas, valsts un pašvaldību darbinieki un citi, skaidro FM pārstāvji. Pieejamu cenu īres mājokļi ir koncentrēti uz pieejamību galalietotājiem, kas var īrēt mājokli ar pieņemamu standartu, atstājot pietiekamus ienākumus būtisku ar mājokli nesaistītu izdevumu segšanai.