Rīga, 29.okt., LETA. Nepietiekams finansējums ierobežo Latvijas augstākās izglītības attīstības iespējas, atzina augstskolas, studentus un darba devējus pārstāvošie referenti, kuri šodien uzstājās konferencē "Nākotnes augstskolas 2030", atzīmējot Augstākās izglītības padomes (AIP) 25.gadadienu.

AIP priekšsēdētājs Andris Teikmanis, prezentējot Latvijas Augstākās izglītības un augstskolu attīstības nacionālo koncepciju, ieskicēja kritiskos izaicinājumus globāli, Eiropas un Latvijas mērogā. Viņš norādīja, ka nākotnes augstākās izglītības veidotāji būs spiesti rēķināties ar klimata krīzi, kurā ir nonākusi cilvēce. Ilgtspējīgas sabiedrības pamatā būs augstskolas, kuras formulēs savus uzdevumus izglītībā, pētniecībā, inovācijā un kultūrā, lai sasniegtu ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus.

Teikmanis akcentēja, ka tehnoloģiju attīstība jau pašlaik iezīmē radikālas pārmaiņas darba tirgū, nosakot nepieciešamību apgūt jaunas zināšanas, prasmes un kompetences. Jārēķinās, ka tuvākās desmitgades laikā mākslīgā intelekta, robottehnikas, biotehnoloģiju un citu tehnoloģiju attīstība noteiks vēl straujākas darba spēka prasību izmaiņas.

Kā būtisku nosacījumu viņš iezīmēja to, ka augstskolām, attīstot savas digitālās ekosistēmas un piedāvājot apgūt augsta līmeņa digitālās prasmes visās studiju jomās, vienlaikus ir jāpiedāvā risinājumi digitālās atstumtības mazināšanai un visas sabiedrības iesaistei.

Teikmanis uzsvēra, ka augstākās izglītības internacionalizācija vairs nav atraujama no globālā konteksta, liekot augstskolām, attīstot savus starptautiskās sadarbības modeļus, apzināties savas rīcības globālo atbildību un to vērtību orientāciju.

Kā aspektu viņš minēja to, ka visas Eiropas Savienības valstis šobrīd saskaras ar dažāda līmeņa izaicinājumiem demokrātijai. Tiek apšaubīta demokrātija un vārda brīvība. Savukārt demokrātijas vērtību apšaubīšana apdraud akadēmisko brīvību, akadēmisko demokrātiju un augstskolu autonomiju.

Teikmanis atgādināja, ka Latvijas augstākā izglītība ir vienīgā visā Eiropas Savienībā, kura kopš iepriekšējās finanšu krīzes nav atguvusi to finansējumu, kāds tas bija 2008.gadā. Joprojām nav atgūts arī Latvijas zinātnes 2008.gada finansējuma līmenis.

AIP priekšsēdētājs brīdināja, ka nepietiekamais finansējums apdraud jebkuru Latvijas augstākās izglītības un zinātnes politikas mērķi, tas neļauj modernizēt studiju vidi, īstenot visu studiju, pētniecības, inovāciju un kultūras jomu inovatīvo digitālo transformāciju, rada tiešus cilvēkresursu un rezultātā valsts attīstības riskus, tas neļauj ieguldīt arī augstākās izglītības un pētniecības jomas cilvēkresursos un ne vien apdraud Latvijas augstākās izglītības starptautisko konkurētspēju, bet arī Latvijas augstskolu starptautisko sadarbību.

Teikmanis kā vienu no izaicinājumiem minēja arī viltus ziņas, kuras izplata Latvijai naidīgi iekšējie un ārējie spēki, kopš iepriekšējās finanšu krīzes joprojām uzturētais un uzkurinātais viedoklis, diskreditējot Latvijas augstākās izglītības sistēmu un tās institūcijas, kā arī Covid-19 pandēmijas iedvesmotās sazvērestības teorijas rada pateicīgu augsni tam, lai palielinātos sabiedrības neuzticība augstākajai izglītībai un zinātnei.

Viņš prognozēja, ka, nemainoties politiskās elites pozīcijai, kura vēršas pret augstāko izglītību un zinātni, neuzticība sabiedrībā tikai pieaugs. Savukārt sašķeltība starp sabiedrību un akadēmisko vidi, diskusiju radikalizācija, akadēmiskās brīvības un akadēmiskās demokrātijas iznīkšana, var radīt ideālus priekšnoteikumus tiem spēkiem, kuri vēlas sēt šaubas par Latvijas valsti, mazinot sabiedrības drošumspēju nākotnes izaicinājumu priekšā.

Teikmanis konferencē prezentēja arī vairākus augstākās izglītības finansēšanas modeļus, proti, līdzfinansējuma, nodokļu atmaksas, nodokļu ieguldījuma, ziedojumu piesaistes un kreditēšanas modeli.

Tāpat viņš rosināja izveidot regulāciju, kā pilnvērtīgi ieiet tiešsaistes izglītības tirgū, kas padarītu Latvijas augstskolas konkurētspējīgākas izglītības tiešsaistes tirgū. Lai to izdarītu vajadzētu atteikties no sarežģītās un lēnās studiju programmu vairāk pakāpju licencēšanas, akceptējot, ka akreditēta studiju virzienā augstskola var dinamiski veidot, modificēt un slēgt studiju programmas, atzīt augstskolu tiesības akreditēto studiju virzienu ietvaros veidot mini, mikro vai nano grantu programmas, kā arī veikt citus atvieglojumus.

AIP ir valsts patstāvīga institūcija, kas izstrādā augstākās izglītības valsts stratēģiju, īsteno augstskolu, valsts institūciju un sabiedrības sadarbību augstākās izglītības attīstīšanā, pārrauga augstākās izglītības kvalitāti, nodrošina kvalitatīvu lēmumu par augstāko izglītību pieņemšanu.