Rīga, 19.dec., LETA. Februāra beigās Īrijā notiks iepriekš atliktā Konferences par Eiropas nākotni trešā sesija Eiropas Savienības (ES) pilsoņu paneļdiskusijā par spēcīgāku ekonomiku, sociālo taisnīgumu, darbavietām, izglītību, kultūru, sportu un digitālo transformāciju.

Pēdējā no trim diskusijām šajā paneļdiskusijā Dublinā notiks 25.-27.februārī. 

Jau ziņots, ka Covid-19 izplatības pieauguma Īrijā dēļ tika atlikta Dublinā 3.-5.decembrī plānotā paneļdiskusijas trešā sesija. 

Paneļdiskusijā par "spēcīgāku ekonomiku, sociālo taisnīgumu, darbavietām, jauniešiem, sportu, kultūru un izglītību, kā arī digitālo transformāciju" tiek runāts par ES ekonomikas un darbavietu nākotni, jo īpaši pēc pandēmijas, īpašu uzmanību pievēršot ar sociālo taisnīgumu saistītiem jautājumiem. Tāpat tajā tiek aplūkotas digitālās transformācijas iespējas un izaicinājumi, kā arī jautājumi par Eiropas nākotni jauniešu politikas, sporta, kultūras un izglītības jomās.

Pirmā no trim diskusijām šajā paneļdiskusiju ciklā notika 17.-19.septembrī Eiropas Parlamenta (EP) ēkā Strasbūrā.

Diskusijas dalībniekus uzrunāja konferences vicepriekšsēdētājs un EP deputāts no Beļģijas Gijs Verhofstats. Kā eksperti savu viedokli pauda Žaka Delora institūta Berlīnē vecākais zinātniskais līdzstrādnieks un Pētniecības nodaļas vadītāja vietnieks Lukass Gutenbergs, kurš vada pētnieku grupu Eiropas monetārās savienības, vienotā tirgus, sociālās Eiropas un digitalizācijas jautājumiem, Dublinas Universitātes sociālā taisnīguma profesora asistente Dorota Šeļeva, Mikēnu arheoloģijas un filoloģijas speciālists un arheologs Luijs Godārs, Portu Universitātes Ekonomikas skolas asociētais profesors Pedru Nunu Teišeira, kurš specializējies augstāks izglītības jautājumos, Eiropas domnīcas "Sport et Citoyennete" ("Sports un pilsonība") projektu vadītāja Eva Žakomē, Utrehtas Universitātes profesors Pjērs Aleksandrs Ballands un Itālijas Inovāciju fonda prezidente Frančeska Bria.

Tā notika divās daļās. Pirmajā dalībnieki grupās pa 12-14 cilvēkiem diskutēja savā starpā, bet pēc tam piedalījās kopīgā diskusijā.

Apkopojot diskusijā izskanējušos viedokļus par apmēram 75 jautājumiem, izveidoti pieci tālākā darba virzieni: strādāt Eiropā (darba tirgus, jaunieši un nodarbinātība, digitalizācija darbā), ekonomika nākotnei (inovācijas un Eiropas konkurētspēja, ilgtspējīga ekonomika, digitālā infrastruktūra, nodokļi, lauksaimniecība), taisnīga sabiedrība (vienlīdzīgas tiesības, godīgums, sociālā drošība, sporta pieejamība), mācīties Eiropā (Eiropas identitāte, kūltūrapmaiņa, izglītības saskaņošana, digitālā izglītība, izglītības kvalitāte, finansējums un pieejamība, vides izglītība) un ētiska un droša digitālā transformācija (digitalizācijas demokratizācija, kiberdrošība, datu aizsardzība, veselīga digitalizācija).

Otrā sesija šajā paneļdiskusijā notika 5.-7.novembrī tiešsaistē, kur 200 pilsoņu no visām bloka dalībvalstīm turpināja runāt par pirmajā sesijā izvēlētajiem darba virzieniem.

Sarunu gaitā sesijas dalībnieki izstrādāja orientierus, lai trešajā sesijā sagatavotus konkrētus priekšlikumus izkristalizēto problēmu risinājumam. Viņi diskutēja gan grupās pa 12-14 dalībniekiem, piedalījās diskusijās par konkrētiem darba virzieniem un kopīgajā diskusijā.

Otrās sesijas diskusijās bija pieaicināts 31 eksperts, un katrā no pirmajā sesijā pieņemtajiem darba virzienu jautājumiem tika izstrādāti vairāki orientieri, kuru īstenošana palīdzētu atrisināt konkrēto problēmu ES līmenī.

Konferences par Eiropas nākotni laikā izveidotas četras paneļdiskusijas, kurās katrā paredzētas trīs sesijas. Paneļdiskusijās piedalās 200 pēc nejaušības principa atlasīti pilsoņi no visām 27 bloka dalībvalstīm. Trešdaļa no katras paneļdiskusijas dalībniekiem ir jaunieši vecumā no 16 līdz 25 gadiem.

Eiropas pilsoņu paneļdiskusijas ir EP, ES Padomes un EK organizētās konferences pamatā. Paneļdiskusiju apspriedēs tiks ņemts vērā daudzvalodu digitālajā platformā sniegtais devums un ieteikumi, kas izriet no valstu pilsoņu paneļdiskusijām un pasākumiem, kuri tika organizēti visās dalībvalstīs.

Šomēnes publicēts trešais starpziņojums par daudzvalodu digitālās platformas, kas ir konferences transnacionālo demokrātisko diskusiju kodols, darbību. Starpziņojumā apkopoti dati par aktivitāti platformā no tās atklāšanas 19.aprīlī līdz 3.novembrim.

Aplūkotajā periodā iesniegtas 9337 idejas, uzrakstīti 16 017 komentāri un norisinājušies 3658 pasākumi, kas reģistrēti platformā, kur iedzīvotāji no visām 27 bloka valstīm 24 oficiālajās valodās var iesniegt savas idejas, kā uzlabot dzīvi Eiropā, atbalstīt un komentēt citu idejas, kā arī pieteikt pasākumus un ziņot par to rezultātiem.

Savukārt kopš otrā starpziņojuma laika posmā no 8.septembra līdz 3.novembrim iesniegtas 1176 idejas, ierakstīti 1887 komentāri un publicēta informācija par 1391 pasākumu.

Noslēguma ziņojums tiks sagatavots nākamā gada sākumā.

Konference par Eiropas nākotni ir ES institūciju - ES Padomes, EP un EK - iniciatīva, lai uzklausītu iedzīvotājus un veidotu Eiropas nākotni labāku. Konference tika atklāta 9.maijā, Eiropas dienā.

Līdz šim vairāk nekā 327 300 eiropiešu ir iesaistījušies konferences laikā notiekošajos pasākumos, apspriežot un izvirzot idejas, piedaloties un organizējot pasākumus. Konferences par Eiropas nākotni tēmas ir klimata pārmaiņas un vide, veselība, spēcīgāka ekonomika, sociālais taisnīgums un nodarbinātība, ES pasaulē, vērtības un tiesības, tiesiskums, drošība, digitālā pārveide, Eiropas demokrātija, migrācija, izglītība, kultūra, jaunatne un sports.