Rīga, 2.jūn., LETA. Latvijā šā gada sākumā dzīvoja 1,857 miljoni iedzīvotāju, kas ir par 1% jeb 18 400 mazāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Mirstībai pārsniedzot dzimstību jeb negatīva dabiskā pieauguma ietekmē iedzīvotāju skaits samazinājās par 0,7% jeb 13 800, savukārt izbraukušo skaitam pārsniedzot iebraukušo skaitu jeb negatīvās migrācijas plūsmas dēļ samazinājums bija par 0,3% jeb 4600.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2025.gada sākumā 63% Latvijas iedzīvotāju bija darbspējas vecumā, proti vecumā no 15 līdz 64 gadiem, ka salīdzinājumā ar 2024.gada sākumu ir samazinājums par 0,1 procentpunktu. Seniori jeb iedzīvotāji 65 un vairāk gadu vecumā veidoja 21,9% no visiem iedzīvotājiem, īpatsvaram pieaugot par 0,5 procentpunktiem, savukārt 15,1% iedzīvotāju bija bērni jeb iedzīvotāji vecumā līdz 14 gadiem un to īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā samazinājies par 0,3 procentpunktiem.

Latvijas iedzīvotāju vidējais vecums bija 43,5 gadi, tostarp no 42,7 gadiem Rīgas reģionā līdz 45,9 gadiem Latgalē.

2024.gadā Latvijā iebrauca 13 700 cilvēku, kas ir par 4,8% jeb 694 mazāk nekā 2023.gadā. No Eiropas Savienības (ES) valstīm ieradās 3900 jeb 28,3% iebraucēju, bet no ES kandidātvalstīm - 2900 jeb 20,9% iebraucēju, no tiem 2700 no Ukrainas.

No Apvienotās Karalistes ieradās 2800 jeb 20,7%, no NVS valstīm Latvijā ieradās gandrīz 3000 jeb 21,6% iebraucēju, kas ir par 17,5% mazāk nekā 2023.gadā, tostarp no Krievijas ieradās 2100 jeb 15,5% no kopējā imigrantu skaita.

Pērn no Latvijas izbrauca 18 300, kas ir par 3,8% jeb 670 cilvēkiem vairāk nekā 2023.gadā, tostarp 5056 jeb 27,6% bija Ukrainas kara bēgļi.

Uz ES valstīm 2024.gadā devās 8600 jeb 47,1% no visiem aizbraucējiem, kas ir par 16,3% vairāk nekā gadu iepriekš, bet uz ES kandidātvalstīm izbrauca 5200 jeb 28,2% no kopēja emigrantu skaita, kas ir par 11,7% mazāk nekā gadu iepriekš.

Tajā pašā laikā palielinājās emigrācija uz NVS valstīm - 2024.gadā uz NVS valstīm emigrēja 498 cilvēki, kas ir par 126 jeb 33,9% vairāk.

Statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka no atsevišķām valstīm vairāk emigrēja uz Vāciju - 2200.

Apkopotie dati liecina, ka 2025.gada sākumā Latvijā dzīvoja gandrīz 17 000 Ukrainas kara bēgļu, kamēr 2024.gada sākumā Latvijas dzīvoja 25 700 Ukrainas kara bēgļu.

2024.gadā gandrīz 10 000 jeb 72,9% iebraucēju bija remigranti - Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kā arī iedzīvotāji, kuru valstiskā piederība ir cita, bet dzimšanas valsts ir Latvija. Salīdzinājumā ar 2023.gadu remigrantu skaits ir samazinājies par nepilnu tūkstoti, un īpatsvars no kopējā imigrantu skaita krities par 3,3 procentpunktiem.

Pērn Latvijā piedzima 12 887 bērni, kas ir par 1603 bērniem jeb 11,1% mazāk nekā 2023.gadā.

Statistikas pārvaldes dati liecina, ka mammas vidējais vecums, piedzimstot pirmajam bērnam, 2024.gadā bija 28,1 gads, savukārt jaundzimušā mātes vidējais vecums bija 30,4 gadi. Tieši tādas tendences ir arī Eiropas Savienības vidējos rādītājos, piebilst statistikas pārvaldē.

Lielākais bērnu un pusaudžu īpatsvars bija starp iedzīvotājiem Rīgas reģionā - 15,7%. Pārējos reģionos bērnu un pusaudžu īpatsvars bija robežās no 15,4% Zemgalē līdz 12,7% Latgalē. Valstspilsētās bērnu īpatsvars svārstījās no 17,1% Jelgavā līdz 13,6% Daugavpilī. Gados visjaunākais bija Mārupes novads, kurā 25,2% bija vecumā līdz 14 gadiem, bet Krāslavas un Augšdaugavas novadā - attiecīgi 9,8% un 10,9% iedzīvotāju bija vecumā līdz 14 gadiem.

Iedzīvotāju īpatsvars 15-64 gadu jeb darbspējas vecumā svārstījās no 63,3% Rīgas līdz 62,4% Kurzemes reģionā. Valstspilsētās darbspējas iedzīvotāju īpatsvars bija no 63,2% Rīgā līdz 61,1% Ogrē un Ventspilī. Vismazākais šīs vecuma grupas iedzīvotāju īpatsvars bija Valkas novadā - 58,7%, bet lielākais Rēzeknes novadā - 65,7%.

Starp Latvijas reģioniem visvairāk senioru bija Latgales reģionā - 24,4%, bet vismazāk Rīgas reģionā - 20,9%. Valstspilsētās lielākais senioru īpatsvars bija Ventspilī - 24,9% un Daugavpilī - 24,8%, bet mazākais īpatsvars bija Jelgavā - 20,4%. Lielākais senioru īpatsvars bija Krāslavas un Valkas novados - attiecīgi 27,3% un 26,8% iedzīvotāju bija vecumā virs 65 gadiem, bet vismazākais bija Mārupes novadā - 10,8%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka pērn samazinājā mirstība - 2024.gadā mira 26 661 cilvēks, kas ir par 1370 jeb 4,9% mazāk nekā gadu iepriekš, kā arī par 22,9% mazāk nekā 2021.gadā, kad nomira 34 600.

2025.gada sākumā latviešu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā bija 63,7%, kas ir par 0,4 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada. Savukārt citu Latvijas lielāko tautību īpatsvars kopskaitā samazinājās: krievu - par 0,2 procentpunktiem, bet ukraiņu - par 0,1 procentpunktu.

No visiem valsts iedzīvotājiem 88,6% ir dzimuši Latvijā un 11,4% - ārvalstīs. Dati arī liecina, ka 1,1% Latvijas iedzīvotāju dzimuši ES valstīs, 5% - Krievijā, 2,3% - Ukrainā, 1,8% - Baltkrievijā. No bērniem vecumā līdz 17 gadiem 95,2% dzimuši Latvijā, 1,4% - Apvienotajā Karalistē un Ukrainā, bet 0,3% - Īrijā un Krievijā.

Dati liecina, ka 87,8% Latvijas iedzīvotāju ir Latvijas pilsoņi, kas ir par 0,5 procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš, 8,9% ir Latvijas nepilsoņi, kas ir par 0,3 procentpunktiem mazāk, bet 3,2% ir citu valstu pilsoņi, no tiem 28,2% Ukrainas kara bēgļi.

Pērn Latvijā dzīvoja 1,294 miljoni jeb 69,7% pilsētu iedzīvotāju un 563 000 jeb 30,3% lauku iedzīvotāju. Rīgas reģionā dzīvoja 45,6% valsts iedzīvotāju. Savukārt pašā galvaspilsētā - 592 000 iedzīvotāju jeb 31,9% no visiem valsts iedzīvotājiem un 45,7% no pilsētu iedzīvotājiem.

2024.gadā Latgalē dzīvoja 239 200 iedzīvotāju, kas ir par 1,7% jeb 4200 mazāk nekā gadu iepriekš, Kurzemē dzīvoja 274 700 un Zemgalē - 221 900 iedzīvotāju, kas ir par 1,2% jeb attiecīgi par 3400 un 2600 mazāk, Vidzemē dzīvoja 274 000 iedzīvotāju, kas ir par 1,1% jeb gandrīz 3000 mazāk, bet Rīgas reģionā - 847 200, kas ir par 0,6% jeb 5200 mazāk nekā 2023.gadā.

Pēc iedzīvotāju skaita lielākie novadi ir Ogres, kurā dzīvo 57 600 iedzīvotāju, un Valmieras, kurā dzīvo 50 600 iedzīvotāju. Lielākais iedzīvotāju skaits novados, kuros neietilpst valstspilsētas, ir Tukuma novadā - 43 400, Cēsu - 41 300 un Bauskas novadā - 40 500. Mazākie pēc iedzīvotāju skaita bija Varakļānu novads ar 2800 iedzīvotāju un Valkas novads ar 7600 iedzīvotāju.

2024.gadā iedzīvotāju skaits pieauga četros Rīgas reģiona novados - Mārupes, Ādažu, Ropažu un Salaspils, un vienā Vidzemes reģiona novadā - Saulkrastu. Lielākais iedzīvotāju skaita kāpums bija Mārupes novadā - par 1,5% jeb 563 cilvēkiem. Visos šajos novados, kā arī Valkas, Olaines un Dienvidkurzemes novadā, bija pozitīvs migrācijas saldo.

Pozitīvs dabiskais pieaugums bija Mārupes, Ropažu, Ķekavas un Ādažu novados. Pērn iedzīvotāju skaits palielinājās Jūrmalā - par 1,3% jeb 680 cilvēkiem, bet pārējās valstspilsētās saruka, tostarp Ventspilī - par 1,6% jeb 524 iedzīvotājiem, Jēkabpilī - par 1,3% jeb 277, Rīgā - par 1,2% jeb 6900, Daugavpilī - par 1% jeb 819, Rēzeknē - par 1% jeb 274, Liepājā - par 1% jeb 683, Ogrē - par 0,9% jeb 214, Valmierā - par 0,8% jeb 175 un Jelgavā - par 0,7% jeb 387. Visās valstspilsētās bija negatīvs dabiskais pieaugums. Vairāk iebraucēju nekā aizbraucēju bija divās valstspilsētās - Jūrmalā un Rēzeknē.

https://infogram.com/iedzivotaju-skaits-latvija-1ho16voz8dzkx4n

https://infogram.com/latvijas-iedzivotaju-ipatsvars-procentos-pec-tautibas-pa-gadiem-1hxj48mrlrl052v