Rīga, 27.febr., LETA. Ceturtdien, turpinoties trešdien sasauktajai Jelgavas novada domes sēdei, deputāti pēc plašām diskusijām pieņēma lēmumu par izglītības tīkla sakārtošanu.

Lēmums paredz trīs gadu laikā, līdz 2027.gada 1.janvārim, Kalnciema pagasta pamatskolu un Kalnciema pagasta pirmsskolas izglītības iestādi "Mārīte" pievienot Kalnciema vidusskolai Valgundes pagastā, bet Elejas vidusskolā, Kalnciema vidusskolā un Jelgavas novada Tālmācības vidusskolā noteikt pārejas periodu, veicot izglītības pakalpojumu piedāvājuma paplašināšanu un skolēnu skaita monitoringu.

Pašvaldība uzsver, ka skolu tīkla sakārtošana ir nozīmīgs solis, lai Jelgavas novads varētu pretendēt uz finansējumu izglītības iestāžu attīstībai, tostarp skolu modernizācijai un infrastruktūras uzlabošanai, izmantojot Kohēzijas fonda finansējumu. Tostarp līdzekļus varētu ieguldīt Svētes pamatskolā un Ozolnieku vidusskolā, izskanēja domes sēdē.

Saskaņā ar fonda finansējuma piešķiršanas kritērijiem secināts, ka 2024./2025.mācību gadā četrās izglītības iestādēs izglītojamo skaits atsevišķās klašu grupās nesasniedz tajos noteikto minimumu. Viena no skolām ir Kalnciema pagasta pamatskola, kura ciemu teritoriju izglītības iestāžu grupā pēc izglītojamo skaita neizpilda izvirzītos kvantitatīvos kritērijus izglītojamo skaitam 7.-9.klasēs. Atbilstoši norādītajiem kritērijiem 7.-9.klašu grupā jābūt 45 izglītojamiem, bet Kalnciema pagasta pamatskolā mācās 30 izglītojamie. Ņemot vērā izglītojamo skaitu no 1. līdz 6.klasei, var secināt, ka izglītojamo skaitam nav tendence palielināties turpmāk, lai sasniegtu atbilstošo izglītojamo skaitu, norāda pašvaldībā.

Turklāt pēdējo gadu dzimušo skaita samazinājuma rezultātā Kalnciema pagasta pirmsskolas izglītības iestādē "Mārīte" izglītojamo skaits ir samazinājies līdz 72 un nākotnes tendence neuzrāda pieaugumu. Izglītības pārvaldes ieskatā abas izglītības iestādes - Kalnciema pagasta pamatskola un Kalnciema pirmsskolas izglītības iestāde "Mārīte" juridiski ir pievienojamas Kalnciema vidusskolai. Tas nozīmē, ka pēc reorganizācijas abas iestādes būs Kalnciema vidusskolas ietvarā, bet faktiski tās savu īstenošanas vietu nemainīs, turpinot nodrošināt mācību procesu ierastajās telpās.

Elejas vidusskola, Kalnciema vidusskola un Jelgavas novada Tālmācības vidusskola līdz 2023./2024.mācību gadam izpildīja izglītojamo skaita kvantitatīvos kritērijus atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, kas noteica vispārējās izglītības programmu izglītojamo skaitu - 40. Tomēr 2024./2025.mācību gadā Elejas vidusskolas 10.-12.klašu posmā mācas vien 35 izglītojamie, tādejādi neiekļaujoties regulējuma prasībās. Ņemot vērā šo apstākli un Kohēzijas fonda noteiktos kritērijus, domē lemts šīm izglītības iestādēm noteikt trīs gadu monitoringa periodu, kura laikā tiks sekots līdzi skolēnu skaitam, kā arī veikti pasākumi mācību pakalpojumu paplašināšanai un uzlabošanai. Ja līdz 2027.gada 31.janvārim netiks sasniegti izvirzītie kvantitatīvie un kvalitatīvie rādītāji, šīm skolām iespējama pakāpes maiņa.

"Lai arī tuvākais mērķis un iemesls ir Kohēzijas fonda finansējums, tomēr tieši prasības šī finansējuma saņemšanai ir pirmais "trauksmes zvans" lauku skolām, kurās jau kādu laiku nav pietiekams audzēkņu skaits," skaidro pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītāja Kristīne Strūberga.

Viņasprāt, finansējuma sadales kārtība skaidri liek noprast, ka arī turpmāk investīcijas izglītības jomas infrastruktūrā tiks mērķētas uz iestādēm un pašvaldībām, kas sasniedz minimālās kvantitatīvās un kvalitatīvās Izglītības un zinātnes ministrijas prasības.

Domnieku pieņemtais lēmums paredz arī to, ka Elejas un Kalnciema vidusskolās 10.klasi atver, ja līdz katra gada 25.augustam ir saņemti ne mazāk kā 16 iesniegumi par uzņemšanu 10.klasē. Atbildot uz deputāta jautājumu, vai pastāv risks, ka, piemēram, Elejas vidusskolā šovasar nevarēs savākt nepieciešamo skolēnu skaitu, Strūberga atzina, ka tāds risks ir.

"Es ceru, ka ne, bet risks pastāv vienmēr. Vecāki apliecina, ka sūtīs [bērnus uz 10.klasi], bet es nevaru to garantēt," sacīja Izglītības pārvaldes vadītāja.

Savukārt Jelgavas novada domes priekšsēdētāja vietniece izglītības, sporta un kultūras jautājumos, domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Dina Tauriņa (LRA) uzsver, ka dome ir lēmusi iet rīcības scenāriju, kas atrunāts Jelgavas novada izglītības ekosistēmas attīstības stratēģijā 2024.-2029.gadam. Tas ir skolu klasteru modelis, kurā tiek saglabātas vidusskolas, atvēlot tām periodu, kādā, veicot kvalitatīvas izmaiņas, būtu iespējas sasniegt kritērijus un līdz ar to nodrošināt vidusskolu darbību ilgtermiņā. Viņa arī uzsvēra, ka stratēģija bija nodota publiskajai apspriešanai, tāpēc patiesībai neatbilst oponentu un arī Elejas vidusskolas pārstāvju paustais, ka lēmums ir sasteigts un neizdiskutēts.

Jelgavas novada pašvaldība uzsver, ka šis process notiks ciešā sadarbībā ar izglītības iestādēm, lai nodrošinātu visiem izglītojamajiem labākās iespējas izglītībai un personīgajai izaugsmei.

Elejas vidusskolas direktores vietniece Ivita Lejava Majore, kura bija viena no iniciatorēm protesta vēstulei pret izmaiņām skolā, komentāros domes sēdes tiešraidē rakstīja, ka sēdes vadītāja nav viņai ļāvusi izteikt savu viedokli sēdē.

Jau ziņots, ka Elejas vidusskolas pedagogi un vecāki protestē pret Jelgavas novada domes ieceri noteikt izglītības iestādei konkrētus kvantitātes kritērijus.

Izglītības iestādes direktores vietniece Majore pauda, ka vidusskolas vadība un pedagogi, iestājoties pret lēmumu, kas virzīts uz Jelgavas novada domes sēdi, sagatavojuši kolektīvo iesniegumu to apturēt, kā arī aicinājuši uz sabiedriski aktīvu pilsonisko līdzdalību gan vecākus, gan Elejas, Vilces, Sesavas iedzīvotājus.

Kolektīvo iesniegumu nepilnu divu dienu laikā parakstījuši 1044 novada iedzīvotāji un skolas vadība ar to otrdien vērsusies pašvaldībā kā ar manifestu apturēt lēmumprojektu. Savukārt pedagogi bija pieteikuši arī protestu pie Jelgavas novada pašvaldības ēkas.