Rīga, 1.marts, LETA. Vietvaras aicina nenoteikt konkrētu līdzdalības budžeta apmēru pašvaldību budžetos, izstrādājot Pašvaldību likumu.

Šodien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Pašvaldību sistēmas pilnveidošanas apakškomisijas sēdē deputāti diskutēja par pašvaldību iedzīvotāju iesaisti pašvaldības budžeta izstrādes procesā.

Diskusiju atklāja Latvijas Universitātes (LU) profesore Iveta Reinholde, kura stāstīja par pašvaldību budžetu veidošanu un jauno līdzdalības finansējumu Pašvaldību likumā.

"Nemainīsies budžeta veidošanas process, bet gan pieeja un sabiedrības iesaiste," komisijā teica Reinholde.

Ja cilvēkam ir iespēja lemt par finansējumu, tad tas veicina jēgpilnu iesaisti, pārliecināta viņa. "Lai veidotu līdzdalības finansējumu, cilvēkiem ir jāsaprot budžeta veidošanas process. Ja tas tiek skaidrots, tad tas nes pozitīvu ietekmi," uzskata profesore.

Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Ivita Peipiņa aicināja deputātus nenoteikt procentu, cik no pašvaldības budžeta jāiegulda līdzdalības budžetos.

"Redzam, ka Olaines, Ropažu un Saldus novads jau ir sācis veidot līdzdalības budžetu. Līdzdalības budžets ar iedzīvotāju padomēm būs labs veids, kā pašvaldībām strādāt ar iedzīvotājiem. Iesaku pārdomāt, lai šīs iniciatīvas būtu ne tikai pašvaldības autonomo funkciju nodrošināšanai," teica Peipiņa.

Savu piemēru iedzīvotāju iesaistē atspoguļoja Gulbenes novada pašvaldība. "Nevalstiskā sektora atbalstam esam paredzējuši apmēram 3% no visiem budžeta līdzekļiem. Ar līdzdalības projektiem strādājam trešo gadu," atklāja Gulbenes novada domes priekšsēdētāja vietniece Guna Švika (JKP).

Gulbenes novada pašvaldība negribētu, lai nosaka kādu noteiktu procentu šāda finansējuma nodrošināšanai no pašvaldības budžeta.

LU docente Lilita Seimuškāne atklāja, ka pagaidām trūkst vienotas izpratnes par to, kas ir šis līdzdalības budžets. Viņai piekrita arī domnīcas "Providus" pārstāve Līga Stafecka, kurai ir šaubas par to, vai visi saprot šī budžeta nozīmi.

"Tā ir sabiedrības iesaistīšanās par daļu no pašvaldības budžeta. Sabiedrība rosina un lemj par atbalstāmajām lietām pašvaldībā. Būtu jānosaka, ka sabiedrības lēmumus pieņem balsojot, atbalstāmās iniciatīvas pieņem pašvaldība," aicināja Stafecka.

Noslēgumā deputāts Juris Pūce (AP) piebilda, ka šī nav pirmā reize, kad komisijā par šo budžetu runā.

"Mēs neplānojam ieviest jaunu modeli, drīzāk ejam nopakaļ tendencēm no citām Eiropas valstīm. Iedzīvotājiem jābūt iespējai iesniegt projektus un pašiem par tiem balsot. Balsojumam jābūt ar jēgpilnu nozīmi," domā Pūce.