Rīga, 28.okt., LETA. Sociālās aprūpes pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanai Rīgā nākamā gada budžetā būtu papildu nepieciešami vairāki miljoni eiro, šodienas preses konferencē par sociālā budžeta prioritātēm nākamā gada budžetā pauda Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Juris Radzevičs (GKR).

Kopumā nākamā gada prioritārie pasākumi sociālajā jomā būšot vērsti uz virknes sociālo pakalpojumu uzlabošanu, īpaši koncentrējoties uz pakalpojumu rindu mazināšanu. Prioritāri uzmanība tikšot vērsta uz tādiem pakalpojumiem kā aprūpe mājās, ārpusģimenes jauniešu aprūpe, uzvedības problemātikas risināšana, sociālā rehabilitācija iedzīvotājiem ar funkcionāliem un garīga rakstura traucējumiem, vecāku prasmju stiprināšana, kā arī atbalsts personām bez dzīvesvietas.

Kā būtiska labklājības nozares prioritāte nākamajam gadam noteikta ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma pieejamības nodrošināšana un rindu mazināšana. Pēc Labklājības departamenta aprēķiniem, šobrīd pakalpojuma nodrošināšanai kopā pietrūkst ap 312 000 eiro, lai mazinātu rindas un nodrošinātu ātrāku pakalpojuma saņemšanu rindā reģistrētajiem klientiem. Nepieciešamais papildu finansējums 2024.gadā ir 581 278 eiro, taču, ņemot vērā Ukrainas iedzīvotājiem sniegtos pakalpojumu apjomu, papildu nepieciešami vēl 503 239 eiro no pašvaldības dotācijas līdzekļiem. Lai nākamgad samazināt rindu pēc pakalpojuma, esot nepieciešami papildu ap 4 miljoni eiro.

Šobrīd vidējais gaidīšanas laiks rindā, lai saņemtu pakalpojumu, ir seši līdz deviņi mēneši. Ja pagājušajā gadā šo pakalpojumu sociālās aprūpes centros (SAC) ar pašvaldības līdzfinansējumu sāka saņemt 858 cilvēki, tad šī gada astoņu mēnešu laikā atbalsta saņēmēju skaits sarucis līdz 261. Pērn SAC nodrošināja palīdzību līdz pat 1580 klientiem, kas bija par 40 vairāk nekā 2022.gadā. Savukārt šogad vietu skaits pakāpeniski samazināts nepietiekama finansējuma dēļ - 2024.gada augustā bija pieejamas 1385 vietas, bet septembrī - 1371, kas ir krietni mazāk, salīdzinot ar situāciju pirms diviem gadiem. Šī gada pirmajos divos mēnešos izlietots vairāk par plānoto finansējumu.

Pēc domnieka vārdiem, nākamgad paredzēts uzlabot aprūpes mājās pakalpojumus. Šī gada astoņos mēnešos šo pakalpojumu saņēma 7308 personas, to vidū 6492 pilngadīgas personas un 816 bērni, kas ir par 702 jeb 11% vairāk nekā pērn astoņos mēnešos, kad kopā pakalpojumu saņēma 6606 cilvēki. Šogad par 522 jeb 14% pieaudzis tieši pilngadīgo personu skaits ar ļoti zemām pašaprūpes iespējām - ja pērnajā gadā astoņu mēnešu periodā šādu personu skaits sasniedza 3716, tad šogad astoņu mēnešu laikā skaits pieaudzis līdz 4238 tādā pašā laika periodā.

Kā informēja Latvijas Samariešu apvienības vadītājs Andris Bērziņš, šobrīd vismaz 58% Latvijas iedzīvotāju palīdz aprūpēt vecvecāku vai kādu citu cilvēku, un nākotnē šis skaits varētu turpināt pieaugt. Tāpat būtiski, ka vismaz 96% iedzīvotāju, kuriem šis pakalpojums nepieciešams, pilnīgi to nodrošināt paši par saviem līdzekļiem nevarētu - šai problēmai būtu jābūt gan praktiskā darba veicēju, gan politikas darbinieku un visas sabiedrības dienaskārtībā.

Par 30% arī palielinājies bērnu skaits, kuri saņem mājas aprūpes pakalpojumu - šī gada astoņu mēnešu laikā pakalpojumu saņem 187 bērni, kas ir pieaugums par 30% salīdzinājuma ar tādu pašu laika periodu pērn. Palielinājies pieprasījums pēc šī pakalpojuma personām bez noteiktas dzīvesvietas jeb bezpajumtniekiem. Tiek lēsts, ka kopumā mājas aprūpes pakalpojuma nodrošināšanai no nākamā gada maija nepieciešami aptuveni 9,4 miljoni eiro.

Papildu finansējums esot nepieciešams arī ārpusģimenes aprūpes nodrošināšanai jauniešiem - aptuveni 4 miljonu eiro apmērā. Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas direktore Ilze Paleja uzsvēra, ka SOS ciematā "katru dienu no pašvaldībām saņemam vēstules, ka trūkst ģimeniskās aprūpes pakalpojums", tāpēc tikšot mēģināts strādāt pie tā, lai nodrošinātu papildu vietas SOS ciematos vai audžuģimenēs.

Paleja pauda, ka audžuģimeņu kustība Latvijā "ir apstājusies", tāpēc publiski vairāk jārunā par šo problēmu.

Pēc viņas sniegtās informācijas, Latvijā vidēji ik gadu 1000 bērnu tiek izņemti no (bioloģiskajām) ģimenēm, tāpēc jo īpaši būtiski meklēt iespējas nodrošināt audžuģimeņu pakalpojuma pieejamību.

Bērnu uzvedības un atkarību risināšanai nepieciešami papildu 1,2 miljoni eiro.

Tiekot plānots reorganizēt Rīgas patversmes, jo, neskatoties uz to, ka kopējais patversmes pakalpojuma saņēmēju skaits salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu nepieaug, palielinās bezpajumtnieku skaits ar aprūpes vajadzībām.

Daļa pasākumu tikšot vērsti arī uz pakalpojumiem ģimenēm, kurās aug bērni ar funkcionāliem traucējumiem, un preventīvai vecāku prasmju stiprināšanai pēc bērna piedzimšanas.

Nodibinājuma "Caritas Latvija" valdes priekšsēdētāja Inese Švekle uzsvēra, ka, gādājot par atbalstu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem vai invaliditāti, procesā iesaistīte tuvinieki esot izmisumā, jo pakalpojumu nodrošināšanas sistēma starp veselības aprūpes un sociālā dienesta iestādēm "nav sakārtota" - bieži vien ģimenes nonākot "apburtajā lokā", jo nav skaidrs, kuru pakalpojumu uzsākt pirmo un kurš būs galvenais aprūpes speciālists.

"Šobrīd rindā pēc pakalpojuma gaida 125 bērni ar funkcionāliem vai garīgiem traucējumiem, bet reālais skaits ar tiem, kam šis pakalpojums būtu nepieciešams, nav zināms, jo daudzi pat vēl nav uzrakstījuši iesniegumus," pauda Švekle. Šī gada septembra dati liecina, ka kopā Latvijā ar šāda rakstura traucējumiem reģistrēti 9000 bērni, no kuriem 2667 ir no Rīgas, informēja Švekle.

SIA "Mājas aprūpe" vadītāja Ivande Titova norādīja, ka mājas aprūpes pakalpojumu pilnveidošanā pilngadīgiem un nepilngadīgiem bērniem mērķis nākotnē ir nodrošināt vecāku atgriešanos darbā. Pašlaik šādu bērnu vecāki vidēji saņemot atbalstu uz 3,5 stundām dienā, kas, Titovas ieskatā, ir "par maz" - ilgāka aprūpe varētu nodrošināt šo bērnu vecāku atgriešanos darba tirgū.

Savukārt aptuveni 1,16 miljoni eiro nepieciešami pakalpojumiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, palielinot esošo un no jauna izveidoto pakalpojumu vietu skaitu par 63. Kā norādīja Samariešu apvienības vadītājs, tendences liecina, ka īpaši novērojams pacientu pieaugums ar demenci, un to daļēji var saistīt arī ar kopējo sabiedrības novecošanās tendenci.