Rīga, 6.jūl., LETA. Pēc Mūrmuižas nocietinātā torņa izpētes sagatavotas rekomendācijas torņa restaurācijas darbiem, aģentūru LETA informēja Valmieras novada pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Zane Bulmeistare.

Ar Valsts kultūrkapitāla fonda piešķirto finansējumu īstenota Mūrmuižas nocietinātā torņa izpēte valsts nozīmes arhitektūras piemineklī "Mūrmuižas nocietinātais tornis", veicot tehnisko apsekošanu un pilna apjoma arhitektoniski māksliniecisko izpēti, lai identificētu kultūrvēsturiskās vērtības un definētu turpmākās nepieciešamās darbības to saglabāšanai un atjaunošanai, kā arī noteikt esošo konstrukciju tehnisko stāvokli.

Bulmeistare informē, ka, veicot torņa tehnisko apsekošanu, konstatēts, ka torņa ēkas nesošās konstrukcijas - pamati, nesošās sienas, pirmā stāva pārsegums un jumta konstrukcija - ir apmierinošā stāvoklī. Savukārt otrā stāva pārseguma nestspēja nav pietiekoša uz tā balstītā jumta slodzes uzņemšanai, un tā stāvoklis vērtējams kā neapmierinošs. Neapmierinošā stāvoklī vērtējams arī jumta segums. Tornim esošās piebūves sienas ir ar ievērojamiem bojājumiem, tādēļ tā vērtējama kā pirmsavārijas stāvoklī esoša.

Objekta kultūrvēsturiskā un arhitektoniski mākslinieciskā izpēte apliecinājusi, ka Mūrmuižas nocietinātais tornis ir būvēts 16.gadsimtā, kad Mūrmuiža piederēja Zviedrijas valsts kancleram Akselam Uksenšērnam. Pirmās dokumentāli fiksētās ziņas par Mūrmuižas nocietināto torni ir lasāmas 1698.gadā veiktajā Mūrmuižas inventarizācijas ziņojumā. Tur teikts, ka muižā ir bijis kungu ērberģis uz laukakmeņu pamatiem. Netālu no kunga ērberģa ir bijusi veca mūra ēka, ar kuru ir apzīmēts nocietinātais mūra tornis.

Objekta izpētē ir veikti telpu, ailu un detaļu kontrolmērījumi, konstatēts augsts iepriekšējās izpētēs konstatēto un uzmērīto oriģinālo mūra arhitektonisko daļu un detaļu saglabātības stāvoklis, bet tajā pašā laikā norādīts uz apjomīgiem apdares slāņu zudumiem.

SIA "Arhitekta L. Šmita darbnīca" speciālisti ir snieguši rekomendācijas torņa restaurācijas darbiem, piemēram, torņa piebūvi atjaunot autentiskā veidolā un materiālos, izmantojot esošos (atgūtos) materiālus, veikt fasāžu atjaunošanu, attīrot tās no bioloģiskā apauguma, atjaunojot šuvju aizpildījumu, logu un ārdurvju ailas, demontēt sekundārās elektroinstalācijas detaļas.

Ēkas jumtam jāsaglabā oriģinālais siluets, atjaunojot māla dakstiņu segumu un kastes tipa dēļu jumta dzegas. Iekštelpās nepieciešams atjaunot pirmā un otrā stāva sienu autentisko kaļķu apmetumu, kā arī izveidot ēkas kultūrvēsturiskajam statusam atbilstošu un plānotajai funkcijai piemērotu grīdu un griestu konstrukciju un apdari. Pagraba telpā jāatjauno māla ķieģeļu klona grīda, jāatjauno pārseguma velves ķieģeļu mūra virsmas, kā arī jānodrošina telpas vēdināšana.

Veiktās izpētes ir kā pamats torņa turpmākiem remontdarbiem un attīstībai, lai nodrošinātu tā vēsturiskam veidolam atbilstošu saglabāšanu ilgtermiņā. Lai veiktu turpmākos soļus ēkas atjaunošanā, pašvaldība meklēs iespējas gan ārējā finansējuma piesaistei, gan steidzamu un neatliekamu darbu veikšanai paredzēs finansējumu savā budžetā, informē Bulmeistare.

Izpētes saskaņā ar noslēgto līgumu veica SIA "Arhitekta L. Šmita darbnīca". Kopējās projekta izmaksas ir 4356 eiro, kas pilnā apmērā ir Valsts kultūrkapitāla fonda finansējums.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, SIA "Arhitekta L. Šmita darbnīca" apgrozījums 2024.gadā bija 58 678 eiro, zaudējumi 21 222 eiro.