Rīga, 26.apr., LETA. Reģionālajām slimnīcām ir pietiekami resursi un kompetence, lai uzņemtos plašāku atbildību, taču būtu jāpārskata šo slimnīcu finansēšanas modelis, Latvijas Veselības aprūpes darba devēju asociācijas konferencē "Nākotnes veselība" uzsvēra Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) izpilddirektors Viktors Valainis (ZZS).

Viņš uzskata, ka finansēšanas modelis pašlaik ir galvenais šķērslis šo slimnīcu infrastruktūras efektīvai izmantošanai un dažādu līmeņu slimnīcu sadarbības veicināšanai. Eiropas Savienības fondu līdzekļi, kas paredzēti veselības aprūpes pakalpojumu veicināšanai, būtu jāsaskaņo plašāku reģionu interesēs, lai sekmētu vienmērīgu ārstniecības iestāžu noslodzi, piemēram, sekojot, lai dārgas diagnostikas iekārtas netiktu iegādātas divām blakus esošām slimnīcām, pēc tam atrodoties dīkstāvē nepietiekamas noslodzes dēļ, uzsver Valainis.

Runājot par to, kādas būs valstspilsētu ārstniecības iestādes nākotnē, Valainis norāda, ka tās būs vairāk iekļaujošas, ar plašāku pakalpojumu klāstu, vieta sadarbībai ar privātā sektora speciālistiem, uzņemoties lielāku atbildību, un arī infrastruktūras attīstība notiks tieši tur.

"Protams, nākotnes ārstniecības iestādes būs digitālas. Mēs nevaram paļauties tikai uz e-veselības sistēmu, nākotnē atsevišķām ārstniecības iestādēm būs pieejami individuāli e-pārvaldības risinājumi, kas jau pašlaik tiek attīstīti," komentē Valainis.

Tas ļaušot efektīvi izmantot veselības aprūpes pakalpojumu resursus un koordinēt darbu, lai pakalpojumi būtu pieejamāki, lai cilvēkiem nenāktos gaidīt garās rindās, lai ārstiem būtu pieejama pacienta slimības vēsture.

Covid-19 pandēmijas laikā gūtās mācības parāda, cik daudz iespējams izdarīt attālināti. Pieredzētā birokrātijas mazināšanās un ieviestās telekonsultācijas bija un arī nākotnē būšot efektīvs rīks pacientu aprūpē, kas taupa resursus. Tas nedrīkst pazust no darba kārtības.

Valainis arī norāda, ka viens no lielākajiem izaicinājumiem ir ārējais finansējums - Eiropas Savienības (ES) fondi un citas investīcijas. Pēc LLPA domām, to sadalījums starp Rīgu un pārējo Latviju ir nepareizs.

"Covid-19 lielāko uzliesmojumu brīžos varēja pārliecināties, cik svarīga ir veselības aprūpes infrastruktūra visā Latvijā, taču patlaban lielākais pīrāga gabals tiek Rīgai, kas var novest pie pārāk lielām veselības aprūpes kvalitātes atšķirībām galvaspilsētā un reģionos," pārliecināts Valainis.

Pēc LLPA aprēķiniem 80% ES fondu investīciju, kas ir galvenais ārējais finansējums infrastruktūras attīstībai, tiek Rīgai, bet 20% - visām pārējām Latvijas slimnīcām kopā, ne tikai valstspilsētu slimnīcām. Tas būtu jāpārdomā, jo kvalitatīvi veselības aprūpes pakalpojumi ir vajadzīgi visā Latvijā. Tad arī galvaspilsētai nenāktos subsidēt reģionus tik lielā apmērā un tā varētu novirzīt naudu citiem mērķiem, akcentē Valainis.

Viņš skaidro, ka viena no galvenajām atšķirībām starp Rīgu un reģioniem ir pirktspējas paritāte. Saskaņā ar "Eurostat" datiem 2019.gadā Rīgā tā sasniedza 112% no vidējā Eiropas Savienības līmeņa, Pierīgā - 60%, Kurzemē - 52%, Vidzemē - 47%, Zemgalē - 44%, bet Latgalē - tikai 34%. Tātad Rīgas iedzīvotāju pirktspēja salīdzinājumā ar iedzīvotāju pirktspēju Latvijas reģionos ir divas un pat trīs reizes lielāka.

LLPA norāda, ka tas atspoguļojas arī veselības aprūpē. Piektā līmeņa ārstniecības iestādes ar visplašāko pakalpojumu klāstu un apjomu atrodas tieši galvaspilsētā, tās ir trīs klīniskās universitāšu slimnīcas, par kurām galvenās rūpes uzņemas valsts. Ceturtā līmeņa ārstniecības iestādes ir pārējās valstspilsētās, izņemot Jūrmalu un Ogri, kur darbojas trešā līmeņa ārstniecības iestādes. Tātad ir kardināla atšķirība, par kāda līmeņa slimnīcām atbildību uzņemas Rīgas, Liepājas vai Daugavpils pašvaldības.

Pirktspējas paritātes izlīdzināšanās esot arī būtisks priekšnoteikums sadarbībai ar privāto sektoru. "Jo mazāka dzīves kvalitātes atšķirība starp Rīgu un reģioniem, jo lielāka privātā sektora interese darboties arī ārpus Rīgas. Pilsētu interese un loma nemazinās - tās arī turpmāk sniegs pakalpojumus neatkarīgi no iedzīvotāju pirktspējas, savukārt privātā sektora iesaistei tas ir ļoti būtiski," uzskata LLPA izpilddirektors.

Valainis ir pārliecināts, ka publiskā un privātā sektora sadarbībai ir liela nākotne, un tajā arvien lielāku lomu spēlēs tieši privātais sektors. Viņš arī norāda, ka pirktspējas paritāte būtiski ietekmē veselības aprūpes speciālistu piesaisti Rīgā un ārpus Rīgas, un tas būs liels izaicinājums, kamēr vien iedzīvotāju pirktspēja visā valstī neizlīdzināsies.

Pašvaldības aktīvi iesaistās, lai savām veselības aprūpes iestādēm piesaistītu nepieciešamos speciālistus, nodrošinot stipendijas, mācību maksu, dzīvesvietu, bērnudārza pakalpojumus, tādējādi radot darba, izaugsmes un dzīves kvalitātei labvēlīgus nosacījumus. Pēc Valaiņa paustā, šīs valstspilsētu atbalsta programmas uzrāda ļoti labus rezultātus, piemēram, Liepājā darba gaitas ir sākuši vairāk nekā 40 jaunie medicīnas darbinieki.

"Tas ir svarīgi slimnīcu attīstībai, īpaši reģionos, un bez valstspilsētu atbalsta tas nebūs iespējams. Taču būtu jādomā, kā arī valsts var vairāk iesaistīties, lai ārsti labprāt dotos strādāt uz reģioniem," norāda LLPA izpilddirektors.