Tallina, 9.apr., LETA--BNS. Igaunijas prezidents Alars Kariss izsludinājis parlamenta pieņemtos konstitūcijas grozījumus, kas liedz balsstiesības pašvaldību vēlēšanās trešo valstu pilsoņiem, to vidū Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, savukārt Igaunijas nepilsoņi varēs balsot vēl šā gada pašvaldību vēlēšanās, taču pēc tam arī zaudēs balsstiesības.

"Rīgikogu deputāti pilnīgi noteikti saprot, ka ar konstitūcijas grozījumiem viņi ir pieņēmuši lēmumu, kuram ir ļoti nopietnas sekas," teica Kariss, uzsverot, ka valsts pamatlikumam arī turpmāk ir jāaizsargā gan iekšējais gan ārējais miers. Viņš piebilda, ka atbildība par konstitūcijas grozījumu radītajām sekām gulstas uz parlamenta deputātiem. "Ticu, ka viņi arī ir izvērtējuši, kā turpmāk aizsargāt Igaunijas sabiedrības vienotību," pauda Igaunijas prezidents.

Kā uzsvēra Kariss, neapšaubāmi likumīgs ir risinājums, ka pašvaldību vēlēšanās balso tikai Igaunijas un Eiropas Savienības (ES) pilsoņi, taču, viņaprāt, vienlīdz svarīgi ir nodrošināt, ka balsstiesības zaudējušie cilvēki nejustos tā, it kā "valsts mēģinātu viņus izslēgt no sabiedriskās dzīves vai katru no viņiem uzskatītu par draudu drošībai".

"Tikai Rīgikogu var nodrošināt, ka cilvēkiem, kuri Igaunijā dzīvo jau ilgu laiku un ir lojāli valstij, joprojām ir skaidrs ceļš uz Igaunijas pilsonību, pat gadījumos, kad citas valstis ir kavējušas viņu iespējas brīvi izvēlēties pilsonību," Kariss norādīja.

"Iekšējā miera nodrošināšana nedrīkst palikt tikai sauklis. Mēs pašlaik esam situācijā, kad būtu bezatbildīgi nepadomāt, kā pat šķietami pamatoti lēmumi ietekmē sabiedrību kopumā," teica Igaunijas prezidents.

Jau vēstīts, ka marta beigās Igaunijas parlaments pieņēma konstitūcijas grozījumus, liedzot pašvaldību vēlēšanās balsot trešo valstu pilsoņiem, savukārt pēc šoruden gaidāmajām vēlēšanām balsstiesības pašvaldību vēlēšanās zaudēs arī nepilsoņi.

Par grozījumiem balsoja 92 deputāti, septiņi bija pret un neviens deputāts neatturējās. Visi septiņi deputāti, kas balsoja pret, bija no opozīcijā esošās Centra partijas, kas aizstāv krievvalodīgo intereses.

Lai konstitūcijas grozījumu likumprojekts tiktu pieņemts, tam bija jāsaņem vismaz divas trešdaļas parlamenta deputātu balsu, t. i., vismaz 68 balsis. Rīgikogu pavisam ir 101 deputāts.

Līdz šim pašvaldību vēlēšanu tiesības bez Igaunijas pilsoņiem un nepilsoņiem un citu ES dalībvalstu pilsoņiem bija arī trešo valstu pilsoņiem, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Igaunijā un kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir attiecīgajā pašvaldībā.

Igaunijā ir nepilni 60 000 nepilsoņu, kā arī pastāvīgi dzīvo apmēram 80 000 Krievijas pilsoņu.

Nākamās Igaunijas pašvaldību vēlēšanas notiks 19.oktobrī. Tajās vēl varēs piedalīties nepilsoņi, bet pēc tam viņiem balsot pašvaldību vēlēšanās būs liegts un pašvaldības varēs vēlēt tikai Igaunijas un tur pastāvīgi dzīvojošie ES valstu pilsoņi.