Rīga, 4.dec., LETA. Saeima trešdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Reģionālās attīstības likumā, kas nodrošinās pašvaldībām plašākas aizdevēju izvēles iespējas.

Pašreiz Reģionālās attīstības likums un Ministru kabineta noteikumi attiecas tikai uz valsts aizdevumiem. Ja cits aizdevējs piedāvā izdevīgākus nosacījumus nekā Valsts kase, pašvaldības nevar izvēlēties šo aizdevēju un saņemt nepieciešamo apstiprinājumu.

Grozījumi bija nepieciešami, lai pašvaldības varētu izvēlēties no plašāka aizdevēju loka un kredītiestādes varētu piedāvāt savus pakalpojumus pašvaldību projektiem, nepieciešams mainīt Reģionālās attīstības likumu.

Tiek precizē, ka visi aizdevumi, gan no valsts budžeta, gan no citiem aizdevējiem, tiek izvērtēti pēc vienādiem kritērijiem. Turklāt, saskaņā ar likumu, citu aizdevēju nosacījumiem jābūt izdevīgākiem nekā valsts budžeta aizdevumiem.

Grozījumi virzīti "Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam" pavadošo likumprojektu pakotnē, kas stāsies spēkā ar 2025.gada 1.janvāri.

Jau ziņots, ka Saeimas deputāti šodien galīgajā lasījumā ir sākuši izskatīt nākamā gada valsts budžeta projektu un to pavadošo likumu paketi.

Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi - 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi - 4,7 miljardu eiro.

Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžetā plānots noteikt maksimālos valsts parāda griestus 2025.gada beigās 21 miljarda eiro apmērā jeb 47,3% no IKP. Savukārt IKP nākamgad plānots 44,379 miljardu eiro apmērā.

Budžeta likuma sagatavošanā izmantota potenciālā IKP pieauguma tempa prognoze 2025.gadam ir 2,2%, 2026.gadam - 2,2%, bet 2027.gadam - 2,2%.

Vispārējās valdības budžeta strukturālā deficīta mērķis, atbilstoši Eiropas Kontu sistēmas metodoloģijai, 2025.gadā ir 0,82% no IKP, 2026.gadā - 0,75%, bet 2027.gadā - 0,79% no IKP.