Rīga, 23.okt., LETA. Skolēnu skaits Rēzeknes vidusskolās var palielināties uz novada vidusskolu reorganizācijas rēķina, taču novada plāni attiecībā uz iespējamām izmaiņām skolu tīklā nav zināmas, atbildot uz kolektīvo vēstuli par vidusskolas statusa saglabāšanu Rēzeknes 5.vidusskolai, skaidro Rēzeknes dome.

Pašvaldība, komentējot 511 personu parakstītu vēstuli, apgalvo, ka lēmums par skolas reorganizāciju bija ilgi apspriests, pārdomāts un tālredzīgs lēmums. Tas esot balstīts uz ārējiem un iekšējiem faktoriem.

Domē norāda, ka izglītojamo skaits 10.-12.klasēs 2019./2020.mācību gadā Rēzeknes 2.vidusskolā, 3.vidusskolā, 5.vidusskolā, 6.vidusskolā, Rēzeknes Valsts 1.ģimnāzijā un Rēzeknes Valsts poļu ģimnāzijā bija 561 izglītojamais. Šogad skolēnu skaits šajā izglītības posmā, sasniedzot 478 skolēnus.

Vienlaikus domē atgādina, ka pašlaik minimāli pieļaujamais izglītojamo skaits vidējās izglītības pakāpē valstspilsētu izglītības iestāžu vidējās izglītības klašu grupās ir 120 izglītojamie, ģimnāzijās valstspilsētās - 170 izglītojamie.

Tāpat pieaugot izglītojamo skaits, kuri pēc 9.klases izvēlas izglītību turpināt profesionālās izglītības iestādēs un tehnikumos. Tieši Ziemeļu rajonā, kur atrodas 5.vidusskola, izvietots arī Rēzeknes tehnikums.

Arī Rēzeknes 6.pamatskolas vadības viedoklis par divu skolu apvienošanu Ziemeļu mikrorajonā ir negatīvs.

Dome arī uzsver, ka Rēzeknē ir labi izstrādāta sabiedriskā transporta shēma un kustības sarakst, ir laba satiksme starp centru un Ziemeļu rajonu, turklāt skolēniem braukšana ir bez maksas. Tāpat nākamajā gadā pašvaldība investēs līdzekļus, lai ierīkotu drošu dzelzceļa pāreju.

Pašvaldība esot gatava pieņemt lēmumus par vidusskolas statusa saglabāšanu Rēzeknes 5.vidusskolai, ja valsts līmenī tiktu mainīti normatīvie akti, kas regulē izglītības iestāžu piepildījuma kvantitatīvos rādītājus un paredzētu valsts dalību iestāžu mērķdotācijas nodrošināšanā.

Vēl viens no pašvaldības piedāvājumiem saistībā ar izglītības iestāžu optimizāciju pirms vairākiem gadiem bija sadarbībā ar Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju (RTA) Rēzeknes 5.vidusskolu veidot par Tehnoloģiju vidusskolu un tādējādi attīstīt plašākas sadarbības iespējas starp pilsētu un RTA.

"Tomēr RTA izvēlējās citu ceļu - veidot jaunu izglītības iestādi - Austrumlatvijas Tehnoloģiju vidusskolu (ATV), tādējādi radot vēl lielāku izglītojamo izsijāšanu pa dažādām skolām un palielinot pašvaldības vidusskolu pastāvēšanas risku," atbildē iedzīvotājiem raksta domē.

Vienlaikus pašvaldība norāda, ka viens no ceļiem uz Rēzeknes 5.vidusskolas saglabāšanu varētu būt minēto izglītības iestāžu - Rēzeknes 5.vidusskolas un ATV apvienošana.

Tāpat tiek pieļauts, ka skolēnu skaits pilsētas vidusskolās var palielināties uz novada vidusskolu reorganizācijas vai likvidācijas. Taču pilsētas dome nav varējusi saņemt atbildi no Rēzeknes novada domes vadības par plāniem attiecībā uz novada skolu tālāko darbību.

Jau ziņots, ka Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisija lūgs Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) izvērtēt pilsētas domes lēmumu par Rēzeknes 5.vidusskolas reorganizāciju.

Rēzeknes dome lēmumu par skolas reorganizāciju, pārveidojot to par pamatskolu, pieņēma pagājušajā gadā. Tagad vairāk nekā 500 vidusskolas vecāku, absolventu un arī domes opozicionāri pieprasa domei mainīt lēmumu. Rēzeknieši pēc atbalsta vērsušies arī pie Latgales apakškomisijas parlamentāriešiem.

Otrdien apakškomisijas sēdē uzklausīti gan domes vadības un deputātu, gan vecāku, skolēnu viedokļi. Vairākas reizes izskanēja, ka lēmums ir politisks, jo, piemēram, 2.vidusskolā ir sliktāki sasniegumi nekā 5.vidusskolā, taču 2.vidusskolas direktors ir domē valdošās "Saskaņas" pārstāvis. Turklāt Rēzeknes Valsts ģimnāzijas un 2.vidusskolas remontdarbos ieguldīti vairāki miljoni eiro.

Vecāki pauda bažas, ka Ziemeļu mikrorajonā pēc skolas reorganizācijas nebūs nevienas vidusskolas, bet nokļūšana uz citām skolām nozīmē arī apdraudējumu skolēniem. Domes lēmums sēdē nosaukts arī par Zālamana lēmumu.

"Es aicinātu Latgales apakškomisiju adresēt vēstuli IZM ar līgumu izvērtēt 2.vidusskolas atbilstību kritērijiem un skatīties, kāda ir Izglītības kvalitātes valsts dienesta un IZM pozīcija šajā jautājumā. Ja šāds izvērtējums ir, varēs redzēt, vai pieņemtais lēmums ir objektīvs un balstīts dažādos dokumentos un bērnu interesēs, vai tomēr tam ir politiska garoza," sēdē sacīja bijusī izglītības un zinātnes ministre, Saeimas deputāte Ilga Šuplinska.

Parlamentārieši vienojās nosūtīt vēstuli IZM, bet pēc atbildes saņemšanas apspriest jautājumu vēlreiz, pievēršoties arī situācijas izglītības jomā visā Latgalē.

"Šī tēma ir mūsu nākotnes jautājums, izšķiršanās par kvalitatīvu izglītību. Es ceru, ka mēs nepāriesim kara apstākļos un ierakumos, bet šo jautājumu atrisināsim maksimāli efektīvi, ar tādu rezultātu, lai būtu apmierināti pilsētas iedzīvotāji," sēdes beigās sacīja Latgales apakškomisijas priekšsēdētājs Edmunds Teirumnieks (VL-TB/LNNK).