Rīga, 10.janv., LETA. Jelgavas pilsētas pašvaldība tiesas ceļā mēģina atcelt Konkurences padomes (KP) uzlikto sodu 51 000 eiro apmērā par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

Lieta ir nonākusi Augstākajā tiesā (AT), kura ir uzdevusi prejudiciālo jautājumu Eiropas Savienības Tiesai (EST) administratīvajā lietā. Tajā procesa dalībnieki strīdas, vai pašvaldība pamatoti saukta pie atbildības par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, aģentūru LETA informēja AT.

Tiesā informē, ka Jelgavas pilsētas pašvaldība, atsaucoties uz "in-house" procedūru, nepiemēroja tobrīd spēkā esošo likumu "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām" un pakalpojuma sniedzēju izvēlējās bez konkursa. Līgums par sadarbību atkritumu apsaimniekošanā, sistēmas pilnveidošanā un popularizēšanā tika noslēgts ar pašvaldībai daļēji piederošo SIA "Jelgavas komunālie pakalpojumi".

Izvērtējot no privātpersonas saņemtu iesniegumu, Konkurences padome ierosināja izpētes lietu, kurā tika pārbaudītas pašvaldības darbības laika posmā no 2004. līdz 2020.gadam. Izpētes rezultātā tika konstatēta dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana un uzlikts naudas sods. Pašvaldība šādam lēmumam nepiekrita, tāpēc vērsās tiesā.

Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu noraidīja. Pašvaldība spriedumu pārsūdzēja AT.

Savukārt AT nolēma uzdot prejudiciālo jautājumu EST, lūdzot interpretēt Līguma par Eiropas Savienības darbību normu, kas attiecas uz dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegumu.

AT radās šaubas par to, vai pašvaldība, pieņemot lēmumu par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu nodrošināšanu ar sev piederoša uzņēmuma palīdzību, piemērojot "in-house" procedūru, rīkojas kā tirgus dalībnieks.

Ņemot vērā to, ka atkritumu apsaimniekošanas organizēšana ietilpst publiskas varas īstenošanas jomā, un šīs pilnvaras izriet no tiesību aktiem, kā arī to, ka pašvaldībai lēmums par to, kādā veidā atkritumu apsaimniekošanas pakalpojums tiks nodrošināts, ir jāpieņem likumā noteiktā kārtībā un atbilstoši likumā noteiktiem priekšnoteikumiem, AT secināja, ka, pieņemot lēmumu par veidu, kā pakalpojums tiks sniegts, pašvaldība nedarbojas konkurences apstākļos, bet gan īsteno publiskas varas pilnvaras.

Minētie apsvērumi bija pamats šaubām arī par to, ka pašvaldība izmanto dominējošo stāvokli tirgū. Pēc būtības vara pieņemt šādu lēmumu pašvaldībai izriet nevis no tās ekonomiskā jeb saimnieciskā stāvokļa konkrētajā tirgū, bet gan no tā, ka tai ar likumu ir noteikts publiski tiesisks pienākums organizēt atkritumu apsaimniekošanu konkrētajā teritorijā.

Tas, vai pašvaldība pareizi izmanto šo publiski tiesisko varu, varētu tikt pārbaudīts administratīva procesa laikā kontekstā ar publisko iepirkumu tiesiskā regulējuma pārkāpumu.