Rīga, 25.okt., LETA. Medicīnas darbiniekus revakcinēt pret Covid-19 vajadzēja jau augustā, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Ogres slimnīcas valdes priekšsēdētājs Dainis Širovs.

Viņš informēja, ka no 480 Ogres slimnīcas darbiniekiem līdz šim nav vakcinējušies vien trīs līdz pieci cilvēki, taču pašlaik ar Covid-19 ir saslimuši astoņi darbinieki.

"Šo saslimušo darbinieku vidū esmu arī es un visi mani ģimenes locekļi. Biju vakcinējies janvārī ar "Pfizer"/"BioNTech" vakcīnu. Diemžēl šomēnes esmu saslimis ar Covid-19, turklāt slimības gaita pirmajās astoņās dienās bija ļoti smaga. Diemžēl arī mans tēvs ārstējas Latvijas Infektoloģijas centrā. Man neizdevās viņu pārliecināt, ka ir jāvakcinējas. Viņš vairāk baidījās no vakcīnas blaknēm un uzticējās dažādiem avotiem, kuri uzskatīja, ka nevajag vakcinēties," stāstīja Širovs.

Viņš atzina, ka kolēģi patlaban aktīvi izmanto iespēju revakcinēties, jo ir redzams, ka to vairs nevar atlikt ne mirkli. Širova ieskatā, medicīnas darbiniekiem, kuri ik dienu saskaras ar pacientiem, revakcinēties vajadzējis jau augustā, lai izvairītos no saslimšanas.

Kā vēstīts, Latvijā 6.oktobrī sāka senioru vecumā no 65 gadiem, sociālās aprūpes centru iemītnieku un konkrētu veselības aprūpes sistēmā strādājošo personu balstvakcinācija.

Balstvakcināciju var saņemt tie seniori, kuri ir sasnieguši 65 gadu vecumu, nav izslimojuši Covid-19 un kuru gadījumā kopš "AstraZeneca" vai "Pfizer"/"BioNTech" otrās devas ir pagājuši seši mēneši. Pieteikties balstvakcinācijai no šodienas ir iespējams vietnē "manavakcina.lv", pa tālruni 8989, pie ģimenes ārsta, ārstniecības iestādē vai vakcinācijas punktā tirdzniecības centrā, vai arī pašvaldību telpās.

Saskaņā ar Imunizācijas valsts padomes (IVP) pausto, balstvakcinācijas deva šobrīd tiek ieteikta senioriem vecumā no 65 gadiem, jo "šai grupai reālās dzīves efektivitātes pētījumi norāda, ka vakcīnu efektivitāte pret smagu vai vidēji smagu Covid-19 gaitu mazinās - tā nav kritiska, bet tā mazinās," skaidroja IVP vadītāja Dace Zavadska.

Pēc viņas paustā, šiem cilvēkiem kopumā arī vecuma dēļ imunitātes sistēma var būt mazāk izturīga, "tādējādi aizsardzību nodrošinošā abu imūnās atbildes veidu kopdarbība var būt mazāk efektīva". Tāpat eksperte skaidroja, ka šajā vecuma grupā pēc pirmajām vakcīnu devām vīrusu neitralizējošo antivielu daudzums varētu būt mazāks nekā jaunākiem cilvēkiem.

Balstvakcinācijas deva arī tiek rekomendēta sociālās aprūpes centru un pansionātu iemītniekiem neatkarīgi no pacienta vecuma, taču ne bērniem. Pēc Zavadskas sacītā, balstvakcinācija šajā gadījumā būtu ieteicama tādēļ, ka aprūpes centru iemītniekiem ir paaugstināts risks smagai Covid-19 slimības gaitai, tostarp hospitalizācijai un nāvei. Tāpat Covid-19 izplatības risku veicina cieša daudzu personu dzīvošana kopā.

Mediķu vai citu profesionālo grupu balstvakcinācijai zinātnisku vai epidemioloģiski pamatotu datu pašlaik nav, tomēr, kā atzīmēja Zavadska, "IVP, konsultējoties ar starptautiskām veselības organizācijām un Veselības ministriju, uzskata, ka var tikt pieļauta balstvakcinācijas devas saņemšana tiem darbiniekiem, kam ir ilgstoša saskarsme gan ar Covid-19 pacientiem, gan pret Covid-19 nevakcinētiem pacientiem".

IVP ieskatā vakcinācija ar papildu devu būtu ieteicama ne agrāk kā sešus mēnešus pēc otrās devas saņemšanas vai vēlāk. Gadījumā, ja pirmā un otrā deva saņemta ar "Pfizer"/"BioNTech", tad arī trešā deva rekomendējama ar šī ražotāja vakcīnu. Savukārt ja pirmā un otrā deva saņemta ar "AstraZeneca", tad trešā deva rekomendējama ar "Pfizer"/"BioNTech", bet nepieciešamības gadījumā trešo devu var veikt arī ar "AstraZeneca".

Šī rekomendācija pašlaik neesot attiecināma uz primāro vakcināciju pret Covid-19 saņēmušiem ar ražotāja "Moderna" vakcīnu, jo pagaidām trūkstot zinātniska pamatojuma, pēc cik ilga laika būtu nepieciešama "Moderna" trešā deva. IVP ieskatā, patlaban pieejamie zinātniskie pierādījumi liecina, ka primārajā vakcinācijā ar šo vakcīnu aizsardzība saglabājas vismaz astoņus mēnešus.