Rīga, 23.nov., LETA. Reģioniem un pilsētām jāuzņemas vadošā loma mākslīgā intelekta izmantošanā, lai uzlabotu sabiedriskos pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem Eiropas Savienībā (ES), teikts šonedēļ Briselē notikušajā Eiropas Reģionu komitejas (RK) plenārsesijā pieņemtajā atzinumā.

Tā kā mākslīgais intelekts arvien vairāk veido digitālo ainavu, vietējās un reģionālās pašvaldības ir priekšplānā, lai izmantotu tā pārveides potenciālu iedzīvotāju vajadzību apmierināšanai, konstatēts atzinumā.

Atzīstot mākslīgā intelekta izšķirošo nozīmi gan videi draudzīgas, gan digitālās pārejas veicināšanā, RK atzinumā aicināts izstrādāt sabiedrības informētības, izglītības un apmācības programmas, lai novērstu "mākslīgā intelekta plaisu" starp reģioniem, kam ir pietiekami daudz resursu, un reģioniem, kam to ir maz.

RK uzskata, ka mākslīgā intelekta sistēmas var uzlabot publiskā sektora efektivitāti un palīdzēt reģioniem un pilsētām reaģēt uz pielāgojumiem, kas jāveic vietējā un reģionālajā līmenī saistībā ar zaļo un digitālo pāreju. Atzinumā teikts, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām varētu būt būtiska nozīme mākslīgā intelekta potenciāla izmantošanā un atbildīgas mākslīgā intelekta ieviešanas veicināšanā tādās jomās kā pilsētu plānošana, energoefektivitāte, veselības aprūpe un transports.

Atzinumā RK aicina vietējās un reģionālās pašvaldības uzņemties vadošo lomu atbildīgā mākslīgā intelekta ieviešanā, koncentrējoties uz jomām, kurās šī tehnoloģija var tieši uzlabot iedzīvotāju dzīvi. Veicinot pārrobežu sadarbību un veidojot mākslīgā intelekta ekosistēmas, kas integrē akadēmisko aprindu, privātā sektora un mazo un vidējo uzņēmumu pārstāvjus, vietējās un reģionālās pašvaldības var paātrināt inovāciju un izstrādāt vietējām vajadzībām pielāgotus risinājumus.

RK uzsver, ka mākslīgā intelekta straujā attīstība rada gan iespējas, gan izaicinājumus valsts pārvaldes iestādēm un iedzīvotājiem. Ņemot vērā ES Mākslīgā intelekta aktu, ar kuru tiek noteikts vienots atbalsts atbildīgai mākslīgā intelekta izmantošanai, RK atzinumā uzsvērts, ka AI ieviešanai nepieciešama sabiedrības informētība, izglītība un prasmju apmācība, lai nodrošinātu pilnīgu un līdzsvarotu pieeju. RK arī uzsver, ka ir jāizvairās no "mākslīgā intelekta plaisas" starp pārvaldes iestādēm, kas spēj efektīvi izmantot šīs tehnoloģijas, un tām, kas to nespēj, un šo plaisu var pastiprināt ģeogrāfiskie un sociālekonomiskie faktori.

Atzinumā RK norāda, ka maksimālai mākslīgā intelekta sniegto ieguvumu palielināšanai iedzīvotājiem joprojām jābūt galvenajai prioritātei, vienlaikus līdzsvarojot risku mazināšanu, un iestājās par datu aizsardzības un pretdiskriminācijas standartiem mākslīgā intelekta izmantošanā, jo īpaši tiesībaizsardzības jomā, lai aizsargātu iedzīvotāju tiesības. RK arī mudina iesaistīt iedzīvotājus mākslīgā intelekta politikas veidošanā, izmantojot līdzdalības platformas, pilsētu domju sanāksmes un konsultatīvās padomes. RK aicina nodrošināt labāku mākslīgā intelekta apmācību publiskā sektora darbiniekiem un ierosina izveidot programmu "Erasmus+ AI", lai apmainītos ar paraugpraksi starptautiskā līmenī. RK uzsver digitālo pratību un mākslīgā intelekta izglītību no pamatskolas līdz pieaugušo izglītībai, lai nodrošinātu, ka mākslīgā intelekta priekšrocības sasniedz visus, jo īpaši neaizsargātās grupas.

2024.gada augustā stājās spēkā ES Mākslīgā intelekta akts - pirmais visaptverošais Eiropas tiesiskais regulējums par mākslīgo intelektu, lai atbalstītu uzticama mākslīgā intelekta attīstību ES līmenī. Jauno noteikumu mērķis ir nodrošināt, lai mākslīgā intelekta sistēmas ievērotu pamattiesības, drošību un ētikas principus.

Eiropas Reģionu komiteja ir ES padomdevēja struktūra, kurā darbojas vēlēti reģionālo un vietējo pašvaldību pārstāvji no 27 ES dalībvalstīm. Reģionu komitejā tie pauž viedokli par ES tiesību aktiem, kuri tieši ietekmē vietējās un reģionālās pašvaldības.