Rīga, 23.febr., LETA. Labklājības ministrija (LM) plāno pārdalīt 4 875 140 eiro bērnu tiesību aizsardzības uzlabošanas pasākumiem, tostarp iecerēts novērst darbā ar bērniem iesaistīto iestāžu funkciju sadrumstalotību un sadarbības trūkumu, liecina LM sagatavotie lēmumprojekti, par kuriem vēl jālemj valdībai.

Plānots izstrādāt bērnu tiesību aizsardzības speciālistu kompetences pilnveides mācību programmu un metodiku.

LM secinājusi, ka normatīvajā regulējumā pašreiz nav noteikts, kādām prasmēm un kompetencēm ir jāpiemīt bāriņtiesas amatpersonai, ņemot vērā institūcijas vajadzības. Tāpēc virkne pasākumu vērsta uz atbalstu bāriņtiesu darbībai, ieviešot sertifikācijas novērtēšanas sistēmu un rīkojot supervīzijas bāriņtiesu priekšsēdētājiem, vietniekiem un locekļiem.

Lai noteiktu nepieciešamo prasmju kopumu, LM veiks plašāku pētījumu. Tajā pētīs visu pašvaldību praksi bāriņtiesu darbības organizēšanā, tostarp darba apstākļus un to ietekmi uz psiholoģisko veselību un iestādes darbību.

LM konstatējusi, ka šobrīd pieejamais atbalsts bāriņtiesu supervīzijām, likuma komentāru izstrādei un sertifikācijas sistēmas ieviešanai nav pietiekams. Bāriņtiesās ir atšķirīga normatīvo aktu interpretācija, kā arī nepietiekama izpratne par normu piemērošanu praksē, secinājusi ministrija. Tā kā netiek pietiekami īstenotas labākās bērnu un ģimeņu intereses, mazinās iedzīvotāju un citu speciālistu uzticēšanos bāriņtiesai, norāda LM.

Tālab atbalsta pasākumi orientēti uz mērķi pārveidot bāriņtiesu par iestādi ar vienotu izpratni par bērnu tiesību aizsardzības aspektiem, kas korekti piemēro bērna labākās intereses neatkarīgi no individuālā gadījuma sarežģītības pakāpes.

LM arī norāda, ka svarīgākais ģimenes risku un vajadzību novērtējums, ko bāriņtiesas izmanto lēmumu piemērošanā, tiks papildināts ar bērna un viņa likumisko pārstāvju vajadzību un atbalsta pasākumu apzināšanas un izvērtēšanas jautājumiem. Riska novērtēšanas anketā, kurā pašlaik iekļauti 18 riska faktori, tiks iekļauti tādi papildu aspekti kā bērna tiesības uz identitātes saglabāšanu un līdzdalību.

Ministrijā plāno izvērtēt arī nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmas koncepciju.

Vienlaikus jaunu koncepciju izstrādās Bērnu aizsardzības centra (BAC) darbinieku profesionālās kompetences stiprināšanai.

LM piebilst, ka pērn BAC domnīcās bāriņtiesas, sociālā dienesta, izglītības pārvaldes, pašvaldības policijas, administratīvās komisijas pārstāvjiem un citiem speciālistiem konstatēts, ka speciālisti uz bērnu tiesībām skatās intuitīvi, nevis profesionāli. Lai gan speciālisti saprot atsevišķu darbību un lēmumu nozīmi, šo aktivitāšu nozīme netiek skatīta kopējā ainā jeb sistēmiski, skaidro ministrijā.

Papildus secināts, ka speciālisti ne vienmēr spēj izvirzīt prioritātes rīcībā, meklēt informācijas avotus, kā rezultātā veidojas nesistematizēta pieredze, kur gadījumi nav savstarpēji saistīti ar jau iepriekš iegūto pieredzi un noved pie kļūdu atkārtošanās jau iepriekš sastaptās situācijās.

LM būtisku problēmu redz arī iestāžu funkciju sadrumstalotībā un sadarbības trūkumā. Kamēr bāriņtiesa koncentrējas uz juridisko lēmumu pieņemšanu, sociālais dienests koncentrējas uz sociālo gadījumu vadīšanu un darbu ar bērna likumiskajiem pārstāvjiem un aprūpētājiem.

Šajā situācijā bērna interešu nodrošināšana kļūst par formālu procesu ar mērķi izpildīt katrai atsevišķai iestādei normatīvi noteiktos uzdevumus un pienākumus, secinājusi ministrija.

Ministrijā uzsver, ka nepieciešama iestāžu darbību sinhronizēšana, uz līdzīgiem principiem balstīts atbalsts, kā arī darbību un procesu caurvijoša turpināmība bērnu un ģimeņu orientētā pieejā.

Lai gan Bērnu tiesību aizsardzības likums nosaka pašvaldības atbildību bērna tiesību aizsardzības programmas izstrādē un īstenošanā, LM dati liecina, ka pērnā gada nogalē minētā programma izstrādāta tikai deviņās no 43 pašvaldībām. Turklāt pašvaldībām ir atšķirīga izpratne par jautājumiem, kas attiecas uz darbu ar "ielas bērniem", likumpārkāpumu profilakses darbu un uzvedības sociālo korekciju.

Vienlaikus ar papildu finansējumu turpinās pilnveidot metodiskos materiālus vienotas prakses ieviešanai administratīvo pārkāpumu izskatīšanā, ja pārkāpumu veicis bērns vai pārkāpums ir veikts pret bērnu, iekļaujot bērnu interešu nodrošināšanas un bērna līdzdalības veicināšanas aspektus.

Par papildu līdzekļiem iecerēts rīkot arī pasākumus izpratnes un informētības uzlabošanai gan izglītības, kultūras un veselības aprūpes iestādēs strādājošiem, gan sabiedrisko organizāciju, gan darba devēju pārstāvjiem, kuru profesionālā darbība saistīta ar pakalpojumu, atbalsta un palīdzības sniegšanu bērniem.

Pēc papildu līdzekļu pārdales, pieejamais kopējais finansējums pasākumu īstenošanai būs 7 920 140 eiro. Tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums - 6 732 119 eiro un valsts budžeta līdzfinansējums 1 188 021 eiro.

Naudas pārdali veiks no skolas vecuma bērnu vasaras nometņu organizēšanai paredzētās naudas, kā arī no sociālo pakalpojumu atbalsta programmā ietaupītajiem līdzekļiem.

Papildu finansējums paredzēts pasākumiem līdz 2029.gadam.