Rīga, 26.nov., LETA. Eiropas Savienības (ES) līdzekļu ieguldīšana uzņēmējdarbības attīstībai reģionos palīdzējusi radīt 4934 darbavietas, tomēr tiks vērtēts, vai esošie procesi un iekšējās kontroles mazina Valsts kontroles (VK) identificētos riskus attiecībā uz projektu rādītājiem, aģentūru LETA informēja Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).

ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā īstenoti 229 projekti uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstībai.

Līdz šim radītas 4934 jaunas darbavietas un piesaistītas privātās investīcijas vairāk nekā 371,76 miljonu eiro apmērā.

VARAM norāda, ka iznākuma rādītāju sasniegšana turpināsies vēl četrus gadus un rezultatīvos rādītājus objektīvi varēs novērtēt tikai pēc 2028.gada. Taču jau pašlaik rezultāti apliecinot publisko investīciju būtisko lomu ne tikai reģionu ekonomikas izaugsmē, bet arī dzīves vides uzlabošanā.

Ministrijas ieskatā VK ieteikumi par ES fondu finansējuma izlietojumu uzņēmējdarbības attīstībai reģionos palīdzēs iesaistītajām pusēm uzlabot sadarbību un pilnveidot uzņēmējdarbības attīstības pasākumu plānošanu.

Vairākus revīzijas secinājumus VARAM esot identificējusi pirms revīzijas, kā rezultātā ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda līdzīgos uzņēmējdarbības publiskās infrastruktūras attīstības pasākumos esot mainīti vairāki ar projektu atlasi un īstenošanu saistītie nosacījumi.

ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā pašvaldībām pirmo reizi bijis pieejams finansējums uzņēmējdarbībai nepieciešamās publiskās infrastruktūras attīstībai - industriālo pieslēgumu ierīkošanai, komercdarbības mērķiem paredzēto ēku un teritoriju labiekārtošanai, kā arī ceļu satiksmei paredzētās infrastruktūras attīstīšanai.

Lai gan tiešie ES fondu ieguldījumi komersanta darbavietu izveidē un komersanta pamatkapitāla palielināšanā projektu ietvaros netiek veikti, pašvaldības kā sasniedzamos projektu rādītājus uzskaita tieši komersantu izveidotās darbavietas un piesaistītās privātās investīcijas.

Vērtējot investīciju projektu atdevi, būtu vērtējams ne tikai iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pieaugums pašvaldības budžetā, kā revīzijas laikā to analizēja VK, bet arī komersantu veiktās privātās investīcijas, kas nepieciešamas jaunu darbavietu izveidošanai, pauž VARAM.

Tāpat arī citi projektu izmaksu un ieguvumu analīzē paredzētie sociālekonomiskie rādītāji, kas tiešā veidā nerada ieņēmumus pašvaldību budžetos, ir būtiski pašvaldību un reģionu ekonomiskajai izaugsmei, pievilcīgas un drošas uzņēmējdarbības vides sagatavošanai investoru piesaistei un jaunu darbavietu izveidei, norāda ministrijā.

Finanšu ministrijas pasūtītā neatkarīgā izvērtējumā secināts, ka katrs investētais eiro šajos projektos dod ekonomisko atdevi tautsaimniecībā vairāk nekā 2,30 eiro apmērā.

Īstenoto projektu ietvaros attīstīta uzņēmējdarbības publiskā infrastruktūra, tostarp izbūvēti industriālie pieslēgumi, labiekārtotas teritorijas un uzlabota ceļu infrastruktūra.

Šādi ieguldījumi ne tikai veicina uzņēmumu izaugsmi, bet arī padara pašvaldības pievilcīgākas jaunu investīciju un darbavietu radīšanai, uzsver VARAM.

Ceļu satiksmes infrastruktūras attīstības gadījumā pašvaldības varēja veikt ieguldījumus publiskajā infrastruktūrā gan secīgi, gan vienā laika ietvarā ar komersantu ieguldījumiem savā infrastruktūrā, kas par privātajiem līdzekļiem paplašina savu saimniecisko darbību - iepērk ražošanas iekārtas un aprīkojumu un rada jaunas darbavietas.

Līdz ar to projekta iznākuma rādītāju sasniegšana arī pirms pašvaldības īstenotā satiksmes infrastruktūras projekta pabeigšanas beigu datuma var būt pamatota un efektīva. Publisko un privāto ieguldījumu mijiedarbība un kompleksas investīcijas uzņēmējdarbības attīstībā pašvaldībā (no dažādiem avotiem), pārdomāti un efektīvi plānojot, ļauj ātrāk sasniegt izvirzītos mērķus un veicināt nodarbinātību reģionos, uzsver ministrijā.

VARAM arī norāda, ka, vērtējot revīzijā analizēto projektu rezultātus, būtu jāņem vērā arī Covid-19 un ģeopolitisko notikumu ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, valsts un pašvaldību ekonomiku un budžetiem, kas atstāja ietekmi arī uz komersantiem, kuri nodrošina projektu rādītājus.

Ievērojami samazinājās komersantu spēja veikt investīcijas pašu nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos. Pieaugot nedrošībai un banku procentu likmēm, tika atliktas saimnieciskās darbības paplašināšanas ieceres, komersanti ar piesardzību radīja jaunas darbavietas attīstītajās uzņēmējdarbības teritorijās.

Vienlaikus VARAM piekrīt revīzijā secinātajam - pašvaldībām ir jākoncentrējas uz tādu projektu izstrādi, kas spēj piesaistīt privātās investīcijas, līdz ar to nākotnē mazinot nepieciešamību piesaistīt publisko finansējumu.

Ņemot vērā revīzijas secinājumus, VARAM sadarbībā ar pašvaldībām noteiks vienotus un savstarpēji salīdzināmus uzņēmējdarbības un investīciju piesaistes uzraudzības rādītājus, izstrādājot vadlīnijas.

Jau pašlaik tiek veikts pašvaldību publisko pakalpojumu sniegšanas efektivitātes novērtējums, kura laikā Vidzemes plānošanas reģionā izvērtēta pašvaldību līdzšinējā prakse uzņēmējdarbības pakalpojumu nodrošināšanā, veikta uzņēmējdarbības atbalsta saņēmēju vajadzību analīze, apzinātas pašvaldību darbinieku kapacitātes celšanas vajadzības uzņēmējdarbības veicināšanā, tiek izstrādāti priekšlikumi uzņēmējdarbības atbalsta pilnveidošanai pašvaldībās, kuri būs attiecināmi arī uz citu reģionu pašvaldībām.

Tāpat ministrija plāno rīkot aktivitātes pašvaldībām to kapacitātes stiprināšanai. VARAM sadarbībā ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru izvērtēs, vai esošie procesi un iekšējās kontroles mazina revīzijā identificētos riskus attiecībā uz projektu rādītājiem.

LETA jau ziņoja, ka ES fondu finansējuma izlietojums iepriekšējā plānošanas periodā nav sniedzis labāko pienesumu uzņēmējdarbības attīstībai un veicinājis privāto investīciju piesaisti reģionos, jaunākajā revīzijā secinājusi VK.

Kā aģentūru LETA informēja VK, analizējot ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā pieejamā finansējuma izlietošanu, revidenti secinājuši, ka bijusi vērojama nepietiekama sadarbība starp pašvaldībām, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un plānošanas reģioniem, kas bijis viens no iemesliem, kāpēc īstenotie projekti nav snieguši labāko pienesumu uzņēmējdarbības attīstībai.

Revidenti secinājuši, ka, apgūstot ES fondus, pašvaldības ne vienmēr veic visaptverošu, uz datiem un aprēķiniem balstītu uzņēmējdarbības un investīciju piesaistes jomas analīzi. Turklāt pašvaldības ES fondus iepriekšējā plānošanas periodā uzņēmējdarbības attīstībai lielākoties izlietoja ceļu būvē, kas nebija galvenā atbalsta programmas prioritāte.

VK ieskatā, pretēji sākotnēji plānotajam, reģionālajā līmenī nav panākta vienošanās un attīstības plānošanas dokumentos nav noteikta reģionu un pašvaldību ekonomiskā specializācija jeb profilēšana uzņēmējdarbības jomās. Šāda pieeja ļautu plānot un virzīt pieejamo finansējumu pašvaldības ekonomiskajai izaugsmei atbilstoši tās stiprajām pusēm. Tādējādi tiktu mazināta negatīva konkurence reģionos un pašvaldībās par investīcijām un darbaspēku.

Pašlaik plānošanas reģionu loma uzņēmējdarbības un investīciju piesaistes jomā ir formāla un nedod lielu pievienoto vērtību pašvaldībām uzņēmējdarbības veicināšanā un investīciju piesaistē, taču būtu sagaidāms vismaz konsultatīvais atbalsts un praktiskas darbības potenciālo investoru uzrunāšanā, uzskata VK.

Tāpat, VK skatījumā, būtu jāmazina "negatīva konkurence" starp pašvaldībām, veicinot labās prakses un pieredzes apmaiņu par pašvaldību ekonomiskās specializācijas priekšrocībām un perspektīvajām iespējām, ar mērķi stiprināt to ekonomisko izaugsmi.