Rīga, 12.jūl., LETA. Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) iebilst pret valdības ieceri atteikties no kūdras izmantošanas enerģētikā no 2031.gada.

Kā aģentūru LETA informēja ZZS pārstāve Dace Kārkliņa, partiju apvienība īpaši kritiski to vērtē esošajā situācijā, kad strauji aug energoresursu cenas un iedzīvotāji ar bažām sagaida nākamo apkures sezonu.

"Laikā, kad visas Eiropas valstis meklē piemērotākos un izmaksu ziņā efektīvākos veidus enerģētisko resursu nodrošināšanai un neatkarībai no Krievijas piegādēm, Latvijas valdība ar vieglu roku atsakās no mūsu vietējā resursa - kūdras. Tās plašāka izmantošana ļautu samazināt apkures izmaksas un līdz ar to iedzīvotāju maksājumus," akcentē ZZS Saeimas deputāts Viktors Valainis.

Viņš norāda, ka valdībai ne tikai nav skaidras stratēģijas, kā nodrošināt Latvijas tautsaimniecības un iedzīvotāju enerģētiskās vajadzības, bet tā ir arī gatava iznīcināt veselu nozares sektoru, tādējādi negatīvi ietekmējot tautsaimniecības attīstību reģionos kopumā.

Šonedēļ valdības darba kārtībā iekļautajā Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālā plānā noteikts, ka Latvija plāno atteikties no kūdras izmantošanas enerģētikā līdz 2031.gadam, norāda ZZS. Tāpat paredzēta pāreja no cietā fosilā kurināmā, tai skaitā, kūdras, apkures iekārtu izmantošanas uz ilgtspējīgiem apkures veidiem.

Partiju apvienībā vērš uzmanību, ka reģionos, īpaši Latgalē, kūdru izmanto apkurei, jo tai ir zemas izmaksas. ZZS deputāti uzskata, ka esošajā situācijā nav pieļaujama atteikšanās no neviena vietējas izcelsmes energoresursa arī ilgtermiņā. 

"Būtiski ir mazināt atkarību no energoresursu importa un nodrošinātu iespējami zemas izmaksas, kā arī mazināt riskus enerģētiskās krīzes gadījumā," akcentēts partijas paziņojumā.

ZZS atkārtoti aicina valdību diskutēt un iespējami drīzākā laikā vienoties par mērķtiecīgu stratēģiju, lai plašāk izmantotu vietējos resursus Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanai.

Kā ziņots, Taisnīgas pārejas fonda plāns paredz apņemšanos no 2031.gada atteikties no kūdras izmantošana enerģētikā. Tas ir priekšnosacījums, lai Latvija saņemtu 184,2 miljonus eiro šī fonda finansējuma.