Rīga, 16.apr., LETA. Pusotra gada laikā būtu iespējams izveidot aplikāciju un zvanu centru autotransportam pēc pieprasījuma attālākos reģionos, lai optimizētu un efektivizētu reģionālo sabiedriskā transporta maršrutu tīklu, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un Satiksmes ministrijas (SM) sanāksmē trešdien norādīja SM Sabiedriskā transporta pakalpojumu departamenta direktore Annija Novikova.

Sanāksmē LPS un SM pārrunāja dažādus jautājumus par sabiedrisko transportu, kā arī autoceļu infrastruktūru. Novikova sēdē informēja, ka turpinās darbs pie grozījumiem Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā, kas tostarp paredz ieviest autotransportu pēc pieprasījuma, lai pasažierus pievestu pie tuvākās reģionālā autobusa vai vilciena pieturas vai uz novada centru pakalpojumu saņemšanai.

LPS sanāksmē norādīja, ka autotransports pēc pieprasījuma būtu jāfinansē no valsts budžeta, bet ar pašvaldību atbalstu. Novikova atbildēja, ka finansējums no Sociālā klimata fonda varētu būt pieejams 2027.gada, tādēļ patlaban paredzēts, ka valsts sākotnēji iesaistās un palīdz šī modeļa izstrādē, tostarp Autotransporta direkciju (ATD) varētu piesaistīt aplikācijas izveidei.

Viņa piebilda, ka katrā valstī ir citādāks modelis, tādēļ katrā reģionā šis modelis varētu izskatīties atšķirīgi, savukārt perspektīvā varētu iesaistīt arī taksometrus un individuālos komersantus, tomēr ir jāmodelē piemērotākais variants.

Vienlaikus satiksmes ministrs Atis Švinka (P) sanāksmē norādīja, ka attiecībā uz pieejamo finansējumu ceļiem un sabiedrisko transportu ir sarežģīti laiki, tostarp sarežģīta būs 2026.gada valsts budžeta plānošana.

Viņš sacīja, ka vajadzētu atjaunot Autoceļu fondu, kas tika likvidēts kādreizējā premjera Einara Repšes laikā, tomēr viņš atzina, ka viena gada laikā to nav iespējams izdarīt. Vienlaikus viņš sacīja, ka otrs izaicinājums ir sabiedriskais transports, jo iedzīvotāju blīvums samazinās un nav pamata "dzīt" lielos autobusus, ja nav cilvēku, tādēļ tiek domāts par transporta pēc pieprasījuma risinājumiem.

Attiecībā uz sabiedriskā transporta jautājumiem ATD valdes priekšsēdētājs Dins Merirands sanāksmē informēja, ka direkcija ir izvērtējusi reisus ar 10-25% rentabilitātes rādītājiem, un ir iespējami teorētiski varianti, kas paredz lielākus un mazākus samazinājumus maršruta tīklā, tostarp īsākā termiņā iespējams trīs reizes mazāks samazinājums, kas saistās ar Pierīgas teritoriju. "Tālāk ir nepieciešami lēmumi, bet iespējamā maršruta tīkla samazinājums ir jāskatās kontekstā ar alternatīviem risinājumiem, piemēram, transports pēc pieprasījuma," piebilda Merirands.

Novikova arī informēja, ka šogad papildu finansējums zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem, iespējams, nebūs nepieciešams 2024.gada pārpalikuma dēļ, tomēr turpmākos gados vajadzētu papildu 12-15 miljonus eiro, tomēr viņa piebilda, ka nākamgad sāksies "nulles budžets". "Tas nozīmē, ka papildu finansējums un prioritāri pasākumi nebūs. Līdz ar to ir sagatavoti veicamie pasākumi, lai iekļautos pamatbāzē. Piemēram, biļešu cenu pārskatīšanu var skatīt kontekstā ar veicamajiem pasākumiem," sacīja Novikova.

Tomēr Latvijas Pasažieru un pārvadātāju asociācijas (LPPA) prezidents Ivo Ošenieks piebilda, ka pārvadātāji nav tik optimistiski, jo pārvadātāji skatās uz faktiskajiem zaudējumiem, tādējādi pārvadātāji nebūs gatavi braukt par nepietiekamu finansējumu. Novikova papildināja, ka maija sākumā ir ieplānota tikšanās ar asociāciju, lai runātu par šiem indeksācijas jautājumiem.

LPS pārstāvji uzsvēra, ka grozījumu Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā tālāka virzība ir atbalstāma pēc maršruta tīkla apmēra izvērtēšanas un valsts minimālā apmēra noteikšanas, kā arī LPS neatbalsta sabiedriskās transporta padomes kompetences samazināšanu, kā arī pašvaldību līdzdalība ir iespējama tikai pēc korektas finansējuma bāzes noteikšanas, kā arī jādefinē principus iedzīvotāju pārvadāšanai ārpus noteiktajiem maršrutiem.

Tāpat sanāksmē tika izrunāti jautājumi par autoceļu infrastruktūru un pieejamo finansējumu. SM Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns informēja, ka šogad februārī tika izveidota darba grupa Valsts galveno autoceļu attīstības stratēģijas līdz 2040.gadam un Valsts reģionālo autoceļu attīstības stratēģija līdz 2030.gadam izstrādei. Patlaban kopumā ir notikušas četras darba grupas, un stratēģijas prioritāte ir izveidot vienotu, drošu un efektīvu valsts autoceļu tīklu.

Plānots, ka darba grupa izstrādās priekšlikumus stratēģijām, kuras projektu SM kopā ar informatīvo ziņojumu virzīs izskatīšanai Ministru kabinetā.

LPS ministrijai ir paudusi atbalstu stratēģijā paredzētajam piedāvājumam valsts galveno un reģionālo autoceļu sakārtošanā, kā arī elastīga risinājuma pieeju novadu centru savienošanā. Vienlaicīgi LPS uzsvēra, ka nepieciešams risinājums valsts vietējo autoceļu sakārtošanai, jo nav pieļaujams, ka 92% no valsts vietējiem autoceļiem nav nedz stratēģiskā, nedz operatīva risinājuma, kā arī nav pieļaujama ceļu kvalitātes pasliktināšana, kur tiek organizēta sabiedriskā transporta pakalpojumu vai skolēnu pārvadājumi un citi.

Puses vienojās, ka atbalstīs stratēģiju, ja tajā ietvertie autoceļu posmi nepieciešamības gadījumā būs maināmi, izvērtējot ātrgaitas šoseju izbūvju pamatotību, kā arī LPS piedāvā atbalstīt stratēģiju, ja tiek izstrādāta ilgtspējīga valsts vietējo autoceļu sakārtošanas programma vidējā termiņā.

LPS priekšsēdētājs Gints Kaminskis norādīja, ka sagaida stratēģijas gala dokumentos. Puses vienojās, ka LPS iebildumi un priekšlikumi sēdes protokollēmumā tiks iekļauti, lai tiktu rasti risinājumi.

Vienlaikus puses pārrunāja turpmāko valsts vietējo autoceļu uzturēšanas politiku, kā arī progresu valsts vietējo autoceļu nodošanā bezatlīdzības pašvaldības īpašumā. Kaminskis skaidroja, ka būtu jāvirzās uz ceļu nodošanu pašvaldības īpašumā, tomēr pašreizējā situācija liecina, kas tas ir smags process, jo esošais finansējums nav veicinošs, tādēļ būtu jārunā par kādām atbalsta programmām.

SM valsts sekretārs Andulis Židkovs sacīja, ka turpmākos gadus finansējums tikai samazināsies, jo arī valsts galvenajiem autoceļiem naudas nebūs saistībā ar Eiropas Savienības (ES) finansējuma beigšanos.

Savukārt Vectirāns informēja, ka mērķdotācija pašvaldību autoceļiem un ielām tuvākajos gados nemainīsies, bet pilsētu tranzītielu atjaunošanas un uzturēšanas līdzfinansējums ir nedaudz palielinājies. LPS pārstāvji uzsvēra, ka pašvaldībām izdevumi palielinās, kā arī turpmākajos gados to ietekmēs inflācija, tādēļ proporcionāli vajadzētu pieaugt dotāciju apmēram.

Dubkēvičs norādīja, ka ministrija aicinātu kopīgi cīnīties par finansējumu, bet ir jāidentificē ieņēmumu avoti, kas, piemēram, varētu būt ieņēmumi no akcīzes nodokļa par degvielu.

LETA jau ziņoja, ka šodien notika LPS un SM ikgadējās sarunas, kurās diskutēja un vienojas par pašvaldībām būtiskiem jautājumiem transporta jomā, tostarp par autoceļu infrastruktūru un sabiedrisko transportu.